Es iededzu sveci,
Glāzē sarkans deg vīns,
Bet kamīnā sārtas kvēl ogles.
Ārā tumsa un vējš,
Es šeit istabā viena
Tikai lietus klauvē pie loga.
Ciemos atmiņas nāk,
Kopā iedzeram vīnu
Un pēc brīža vairs nejūtos viena.
Griežas atpakaļ laiks,
Šķiet,viss notiek nupat
Gadi paskrien kā viena diena....
/R.Jeroksāne/
Atslegas vārdi: dzīve38617
Patika dzejolis.
Rudens vakari tumši, auksti , gari, pie kamīna ar vīna glāzi tiešām varētu labi īsināt
Atkalsatikšanās rudenī,vienalga, realitātē vai sapņos..
ak mūžam zaļā jaunība - pagalam celka un tēva maks!
te nenovērtētās jaunavas
gaužas asaras bārsta
nav dzīves vairs savas
tā viņas te stāsta
Ja-ta padoma-taisniba vien ir.