Kad es sāku pats sevi mīlēt....

9. okt 2012. 20:51

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es sapratu, ka es vienmēr un jebkurā gadījumā esmu īstajā vietā un īstajā laikā un, ka viss, kas notiek, ir pareizi - no tā brīža es atguvu mieru. Tagad es zinu: to sauc par uzticēšanos.

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es sāku saprast, ka emocionālas ciešanas un sāpes ir tikai brīdīnājumi man nedzīvot pretēji savai iekšējai būtībai. Tagad es zinu: to sauc būt tam, kas tu esi.

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pārstāju lūkoties pēc citādākas dzīves un sāku saskatīt, ka viss, kas ap mani, ir izaicinājums, lai es varētu augt. Tagad es zinu: to sauc par briedumu.

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pārstāju laupīt sev brīvo laiku, un es pārstāju plānot grandiozus projektus manai nākotnei. Šodien es daru vien to, kas man patīk un sagādā prieku, ko es mīlu un kas manai sirdij liek smiet - un daru to sev pieņemamā veidā un tempā. Tagad es zinu: tas saucas - būt patiesam.

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es atbrīvojos no visa, kas nebija labs manai veselībai, no ēdieniem, cilvēkiem, lietām, situācijām un no visa, kas mani vienmēr vilka lejup, prom no manis paša. Sākumā es saucu to par veselīgu egoismu, bet šodien es zinu: tas saucas mīlēt sevi.

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pārstāju gribēt, lai man visur ir taisnība. Tā es arvien mazāk kļudījos. Šodien esmu sapratis: to sauc par pazemību.

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es atteicos turpināt dzīvot pagātnē un pārstāju raizēties par sevi un savu nākotni. Šodien es dzīvoju tikai šo acumirkli, kurā viss notiek. Tā es tagad dzīvoju ik dienas un saucu to: dzīvot apzināti.

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pamanīju, ka mans domāšanas veids var padarīt mani nožēlojamu un slimu. Bet, kad es iesaistīju šai procesā sirds spēkus, mans saprāts ieguva nozīmīgu partneri. Šo saikni es saucu par sirds gudrību.

KAD ES BIJU VISU TO SAPRATIS, atskārtu, ka mums nav jābaidās no sadursmēm, konfliktiem un problēmām ar sevi pašu vai citiem. Jo pat zvaigznes reiz pa reizei eksplodē, un rodas jaunas pasaules. Tagad es zinu, to sauc par dzīvi!

No Čārlija Čaplina runas savā 70 gadu jubilejā 1959 gadā

Atslegas vārdi: ...........9

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (2)

Valdis V. 9. okt 2012. 22:45

sūdīgi citāti un "izrauti" no konteksta. 2 un ceturtais ir galīgi aplami - paņemta tikai teikuma 1/3.
Būtu labāk lasījuši, ja kas interesē, nevis tupi kopējuši no interneta miskastēm. Garīgie bezpajumtnieki paliksiet, ja tikai kopēt un ielīmēt mācēsiet - visas jūsu domas un rezultātus gūgelis priekšā pateiks. Šausmas

Dzēsts profils 9. okt 2012. 21:56

IZCILI!!!
varu tik piebilst,ka milestiiba ir Apzinas stavoklis! un sakotneji taa dota mums visiem,tikai lielakai dalai cilveku apzina ir aptumssota,ir uzkrata negativa Karma un lai sso milestibu sevi atvertu ir javeic milziigs darbs ar Apzinu.

Autorizācija

Ienākt