Šis nav nekāds zinātnisks raksts, izmantojot daudzus citātus. Necitēšu, izmantošu atmiņu, kura gan var pievilt, jo īpaši par stereotipiem neesmu nekad interesējusies. Kaut gan šī tauta ir naska uz stereotipiem un vispārinājumiem. Vai - tā nu gan ir blondīne - nav stereotips?  Ir tādi, kas uzskata, ka stereotips ir aizspriedums. Tā nav. Tikai aizspriedums iet rokrokā ar stereotipu. Par stereotipiem runā gadsimtiem, tikai vienas definīcijas, kas ur stereotips, joprojām nav. Streotipam pārsvarā ir negatīva pieskaņa. Tie, kas saistās ar dzimumu un rasi, pat robežojas ar diskrimināciju. Ir arī stereotipi, kas saistīti ar reliģiju, politiku, sociālie stereotipi, ar kuriem jau mēs sākām. Vairums sociālo stereotipu rodas ģimenē. Vienkārši, bet - prasti. Vai tad nav dzirdēts - neliec šodien žāvēties veļu, ko teiks kaimiņi. Vai - māte ir laba, tā jāmīl visu dzīvi. Līdzko cilvēks sāk darīt ko neatbilstošu streotipam, tā - viņš tas sliktais, briesmīgais. Tas nekas, ka kaimiņi ir vienkārši stulbi, bet stereotips liek cienīt arī stulbumu. Tas ir arī viens no stereotipu mērķiem - pazemot to, kas nepakļaujas kādam it kā vispārpieņemtam stereotipam. Šodien visdažādākie stereotipi izpaužoties internetā - cilvēku nepazīstot ir ļoti viegli viņu pazemot. Vai - Latvija ir tik skaista, ko viņi brauc prom, padzīvojot kādu laiku svešumā, bēgļi atgriezīsies. Tikmēr citi, izmantojot arī visādus stereotipus, dara visu, lai nevienam neienāktu prātā atgriezties. Viegli ir manipulēt ar tiem, kuriem nav zināšanu. Viegli ir uzspiest savus stereotipus tiem, kuri vispār nezina, kas ir stereotips.
Kas ir stereotips?