Dzērvju kāsis gadskārtai piekaita vēl vienu rudeni,
Putniem līdzi vasara projām skrien.
Degsim sirdīs dzirkstis no kļavlapu ugunīm,
Jo līdz vālodzes dziesmai caur sniegiem vēl jāizbrien.

Man kļūst skumji, kad dzērves kliedz tumšajās debesīs,
Man kļūst skumji, kad zeltainās lapas krīt.
Tās ir zīmes, ka salu drīz ziemelis atnesīs
Un pa sniegbaltu taku man jāiet būs drīz.

Nāc vēl šovakar, atnāc kā krāsainā pasakā,
Rudens noskaņu saulaino paņem līdz!
Es gan nezinu, kā Tev vienkāršāk vārdos lai pasaka,
Ko šīs gājputnu dziesmas man vēstī arvien.
/J.Jeromāne/

Jauku dienu!