Zobgalības.

25. okt 2012. 17:43

Arī no sapņiem var vārīt ievārījumu.
Vajag tikai pielikt augļus un cukuru.

Optimists no pesimista atšķiras tikai
    ar pasaules gala termiņu.

Kad rodas pesimists?Kad saduras
   divi dažādi optimisti.

Tie kuri viegli aizmirst,vieglāk noliek
        dzīves eksāmenu.

Vēlreiz sākt no gala!Tikai kā pirms tam beigt?

Atslegas vārdi: Humors32404

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (166)

Mairita G. 25. okt 2012. 22:59

Saki ko gribi,bet es tās peversijas nedarīšu.

Dzēsts profils 25. okt 2012. 22:58

Mīļum, es jau vakar teicu - „ Tu esi perfekta man!” Un, jā, es neslēpšu – man ir patiess prieks un lepnums ar tevi kopā žilbināt citas. Tu esi karaliski burvīgi skaista! :)

Elitá K. 25. okt 2012. 22:57

Taa tik ir iista atziishanaas Roberta...pat Mairitu-miilas objektu nedzird,,,

Mairita G. 25. okt 2012. 22:55

Robčik,Roberts jau sen aizmirsis Mairitiņu,un brauc laiviņā ar Esmeraldu.Tādi nu tie vīrieši ir.

Dzēsts profils 25. okt 2012. 22:54

Viss ir tik vienkārši, kā orhidejas ziedi.. pavisam balti.. kā balta lapa.

Elitá K. 25. okt 2012. 22:52

Roberts kljuudiijaas...romashkaa....

Dzēsts profils 25. okt 2012. 22:52

Atceros Mairitas teikto:” šis stāsts nav par mums, bet par kaut ko lielāku, absolūtu, par ko mēs varam tikai nojaust, es to sapratu tikai tad, kad satiku Robertu, tajā aukstajā un bēdīgajā, bet pārdabiskas saules staru lietus caurvītajā dienā.

Elitá K. 25. okt 2012. 22:51

Te nu bij...Romeo....

Dzēsts profils 25. okt 2012. 22:48

Taču kā jau ierasts šajā pasaulē nav nekas ideāls, tamdēļ jāmācās piedot un saglabāt to, kas ir īpašs Jūsu dzīvēs. Tā arī notika.Mairitina kļūdījās un Roberts arī, taču viņš nevelējās atzīt savas kļūdas, savukārt  pateica patiesību, kas izrādījās pārāk iznīcinoša. Bet varbūt Roberts meloja jau no paša sākuma? To Mairitina  nezina, tikai nojauš. Viņi izšķīrās un Roberta dāvinātā dzeltenā roze vāzē novīta un tika izmesta. Skumji, bet tāda ir patiesības pavadone, kā lēni nogalinoša melna inde. Vienīgās liecinieces šā gadsimta vienam no skaistākajiem mīlestības stāstiem guļ uz galda un pārklājas ar smalkiem kosmosa putekļiem. Roberta vēstules, kopīgās fotogrāfijas,sasaluši skūpsti, kas nostīrīti no stikla, zīmogs, sakaltušās rožu lapiņas, krustiņš, zīda kleita un dzejas rindas atgādina par mīlestību, kurai vajadzēja pārvarēt šaubas, neuzticību un dusmas. Vajadzēja, bet cilvēka lepnums ir grezna kristāla glāze, kas pildīta ar visdārgāko pasaules vīnu, kuru cilvēki nemēdz sasist un izliet tik vienkārši, lai saglabātu un sargātu pašu īpašāko, kas ir bijis dzīvē.

Elitá K. 25. okt 2012. 22:47

Ja reiz miilas rats iekustinaats,vairs nav negrozaamu noteikumu!

Mairita G. 25. okt 2012. 22:40

Robčik,te Solveigas nemājo.Mairitiņa itin labi pati pelna,lai nebūtu nepieciešams uz kādu gaidīt.

savsem k. 25. okt 2012. 22:37

Droši vien to ko uzrakstījis....

Dzēsts profils 25. okt 2012. 22:36

Tagad Mairitina zina, ka tieši Roberts ir tas īstais cilvēks, kurš viņai jau bija lemts pirms mūžības, bet Roberts vēl nespēj saprast pats sevi un turpina pelnīt savu „miljonu” un veidot karjeru, kā to prasa 21.gadsimts, bet Mairitina neskumst, jo viņa izmanto šo laiku, lai nestu mīlestību un vairotu tās spēku. Tāda ir viņas dzīves misija jau kopš dzimšanas, taču viņa to atklāja tikai tad, kad satika Robertu.

Elitá K. 25. okt 2012. 22:36

Paldies,par to porno saitu-interesanti!!!!!

Mairita G. 25. okt 2012. 22:34

Kuku,viņš varbūt tagad lasa spridzekļa pielietošanas anotāciju.

Mairita G. 25. okt 2012. 22:32

Robčik,tā Tu līdz darīšanai netiksi.Kamasutra patrāpijās?

savsem k. 25. okt 2012. 22:31

Tas labi - ūdensglāzes nav bīstamas ...

Dzēsts profils 25. okt 2012. 22:30

es lasu....

Mairita G. 25. okt 2012. 22:30

Kuku,laikam Robčiks piekusa.Līdz svecītēm tā arī netika.

savsem k. 25. okt 2012. 22:26

Katrā rokā pa svecītei ?

Autorizācija

Ienākt