nozīlēja, jopiķ kuce tāda. vakar raksta - būšot sniegs balta vētra. Un tagad paskatos pa logu...toč kuce tāda nakarkala
Atslegas vārdi: sniegi0
cik es paredzama:DDD
nu ja, ja Tev panna, tad es pielikšu pieri
kuš...:) es vārdiski dauzos...visu cieņu Annai...viņu pat Veiders pamanīja:)
nepaliec greiza, es taču zinu, ka Tu esi smukāka
viens te tā sapriecājās ietinies dūnu segā...ja vien Anna to būtu jau paredzējusi...es gan jau to sen zināju...kā sauksi tā atsauksies:)
kaitīgi esot negribēt
kaut arī manos matos sniegs
zem deķīša man ir viens prieks
neko citu arī nevarētu sagaidīt aukstā ziemas putenī...laba izvēle, Valdi!:)
un no pupa siltu mīlu dzert
stilam nav nozīmes...visu izšķir slāpes:)
es jau tagad zinu, ka tev daiļi stilbiņi. to puiku var tikai apskaust
braucu troļļukā, 11. uz centru. 2 tādi jaunlatvieši iekāpj, manāmi uzvilkušies, kā pūks uz trusīša medu. te caur logu ierauga - vo, bļa, i jebjot že kto takuju! skuķis jau laikam nesapratīs, bet tas bija kompliments. un kāds vēl, jopiķ. šie laikam pat aizmirsa kur un pie kā brauca. tādi ir tie plisētie bruncīši
jā...ar tiem bomīšiem tie veiksmīgākie gadījieni gadās:) manējais arī aizvizināja līdz tuvākai bedriei un ritenis bezgalībā salocījās:D...kopš tās dienas ar savējo kā salīmēti
vo, par to bomīti... atcerējos, bij man tāds gadījiens. galīgā dullumā vienreiz ar ričuku uz Lēdurgu braucu, tas pie Limbažiem. Saulkrastos paņēmu aliņu ar buljona pīrādziņu. Smuka tāda čumzīte bija. Plisēta kleitiņa, stilbiņi kā eskimo kociņš - sapnis, ne skuķis. Tā kautrīgi sēž uz bomīša, es minu ar visu spēku, piere jau slapja. Aizminos gandrīz līdz Lielezeram, tur trāpīju bedrē ar priekšējo ratu Betmena cienīgs lodojums, gočen, bet veiksmīgs. Tā jau uz Lēdrugu todien ar netiku, bet nemaz nenožēloju. Laba tāda, veiksmīga bedre bija
ja es būtu velosipēds, es tev atļautu trenažierēt un uz bomīša vizināties
bitīt, nu ja tu tāds pluss, tad es gribētu būt tavs mīnuss visu, ko tu nē, to es jā! un galva man tajā nozīmē nesāp nekad, ne viena ne otra
ar to Paso viss kārtībā:) uztveru kā privāto treneri, kas ar glaimiem neaizrausies , bet drīzāk pasprēgās ar liekiem pārmetumiem,...tas pat sevi ierobežo(lai gan iemesla tam īpaši nav)...konfektes neēdu, alkoholu nelietoju, bet izvēlos velotrenažieri:DDD dilstu acumirklī(joks)DDD
kibernētikas laikmets, bļa - kočiņam skrūvējamais korķis. pārsteigums, jopiķ. es kad vēl biju tikai iesācējs, tad bija tāda ļipiņa - prauj un klunkš. tagad jāskrūvē, rorene nav pa rokai, būs durvju stenderē jāiespiež.
Nē, gočen, kad mēs augām, tad bija vienkāršāk. Skuķiem pupturi arī nebija tik sarežģīti
a tas els ar visu paso norausies pa savu paso, lai nedirš rozīnēs
nāc, es tevi izpletēšu
labi pamēģināšu sevi pareklamēt....esmu veca grezele(kā teiktu El Paso.. jau sažuvusi ar sen jau notecējušu terminu, kuram līdzi velkās celulīts), kura patiesībā nemeklē neko citu kā tikai pozitīvas emocijas...ko man tagad darīt?piesolīt , pārsolīt vai pārsālīt savus tekstus? kurš sola vairāk?:DDDD
aiziešu pēc kočiņa. tu te pa to laiku biku piesolies - atnākšu, atteikšu