Vai tevi kādreiz ir piemeklējusi sajūta, ka dzīve var noiet pavisam greizi, neizdoties?

4. nov 2012. 19:26

Man laikam nav bijis baiļu no neizdevušās dzīves. Vispār esmu nonācis pie secinājuma, ka esmu diezgan stiprs cilvēks. Kritiskās, smagās situācijās atklāju, ka man ir milzīgi, spēcīga dzīvotgriba, -vitalitāte. Apzinos, ka ir tikai dažas lietas, par ko vērts aizdomāties, -veselība, tuvinieki, attiecības. Un pats svarīgākais ir visu laiku būt dzīvam. Nesastingt vienā vidē, vienos un tajos pašos paradumos, -uzskatos, sajūtās. Visu laiku būt atvērtam un mainīgam. *Ja cilvēks jūtas svarīgs un pārņemts ar savu personu, šai sajūtā ir daudz baiļu un sastinguma.* -Šādām sajūtam nav vietas pasaulē, plašumā un vieglumam sevī. Un tas, katram cilvēkam ir grūtākais -saptast, #kā nodzīvot dzīvi!#  Katram jameklē savs ceļš un veids, -KĀ TO DZĪVI DZĪVOT?
Es domāju, ka šis jautājums ir aktuāls katram. ~Dostojevskis reiz teica; "pirms tu esi sapratis dzīves jēgu, vajaga iemīlēt pašu dzīvi. Jo..., jēgas nav! " Tam piekritīs ik katrs, kurš kaut uz brīdi spējis apstāties, dzīves ritenī un padomāt, par savas eksistences jēgu. -Jēga ir pašā dzīvošanā -ir jādzīvo, un viss.

Atslegas vārdi: dzīve dzīvīte kas tā ir0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (10)

uz V. 10. nov 2012. 22:12

Sandra Saulēte, tu man vienmēr esi fascinējusi, -tāpēc neatspēkošu tavu domu, -bet respektēšu...    

uz V. 10. nov 2012. 22:07

... vairākums dzīvo tīri reflektīvi un otra daļa aiz ziņkāres, kas būs rīt, bet vēl pastāv dziņa, -kam tas viss?... Atklāzšu no savas apziņas vismazāko cilvēka dziņu, -tā ir *velme* būt apritē! Ja Tu nekam neesi derīgs, no tā, ko dzīve tev piedācā, tad tas jau skumjāk par visām prognizē, ko pats vai zīlnieces tev paspēja parģot... (kad sāksi ticēt citu muļķībām un prāvietojumiem, -no tā brīža vari sevi uzskatīt, ka esi pārdevies, vai vnj runājot "uzpircies". To metodi te labi pārvalda "plukat lacis"! -AplieciāSu to ar elementāru taktiku no viņa puses. Atliek tik man izvirzīt kādu no tēmām, kura iešaujās man prātā un to ievietoju Amigosā, ka tik nu "lācītis-izcilnieks", -"vēderu piepūšot" to cenšās pa nakti uz rItdienu to "sapušķot" un pasniegt kā savu gara darbu. (nabadzīga cilvēka dzīves pieredze un iztēle,- tas ir viss ko varu secināt par "plukarAm"! -Nav tiem dota savas *harizmas iztēle*, -bet lai nu barojās no kopējās >siles<¡¡¡          

vāverēns c. 6. nov 2012. 12:42

Nu nepiekrītu Dostajevskim, ka dzīvei jēgas nav. Ir -tikai  ne visiem saprotama, saskatāma. Viss ir nekas un nekas ir viss......mīli- gan tad pamazām saskatīsi arī jēgu! pašai dzīvošanai bez mīlestības ir primitīvs iemesls dzīvot.

Dzēsts profils 5. nov 2012. 09:19

....dzīvot griba un vitalitāte nebūs gan viens un tas pats

savsem k. 4. nov 2012. 21:14

Esmu sastindzis un jūtos tīri labi ..

uz V. 4. nov 2012. 19:41

... tā nu tas ir ...    

Frēzija v. 4. nov 2012. 19:39

  Dzīve ir skaista un dzīvojas bez bailēm, rūpes par mīļajiem ....... bez tām nu nekādīgi.

uz V. 4. nov 2012. 19:35

Kas ir cerība? -Vai, tās bailes.., Tikt galā ar savām bailēm -tā ir cilvēka lielākā cīņa! Bailes par savām attiecībām ar cilvēkiem, bailes par nākotni, bailes palikt vienam, palikt bez darba -tas ir vislielākais traucēklis ... Lai tu būtu pilnīgi neatkarīgs.

jautrite b. 4. nov 2012. 19:33

pieļauju,ka tad kad aiziešu pensijā -liksies ,ka darba mūžs tāds veltīgs bijis,arī otrai pusītei -pensija nebūs liela-atliks optimisms un dzelžaina taupīšana

rika v. 4. nov 2012. 19:30

labāk nevar pateikt

Autorizācija

Ienākt