Man laikam nav bijis baiļu no neizdevušās dzīves. Vispār esmu nonācis pie secinājuma, ka esmu diezgan stiprs cilvēks. Kritiskās, smagās situācijās atklāju, ka man ir milzīgi, spēcīga dzīvotgriba, -vitalitāte. Apzinos, ka ir tikai dažas lietas, par ko vērts aizdomāties, -veselība, tuvinieki, attiecības. Un pats svarīgākais ir visu laiku būt dzīvam. Nesastingt vienā vidē, vienos un tajos pašos paradumos, -uzskatos, sajūtās. Visu laiku būt atvērtam un mainīgam. *Ja cilvēks jūtas svarīgs un pārņemts ar savu personu, šai sajūtā ir daudz baiļu un sastinguma.* -Šādām sajūtam nav vietas pasaulē, plašumā un vieglumam sevī. Un tas, katram cilvēkam ir grūtākais -saptast, #kā nodzīvot dzīvi!# Katram jameklē savs ceļš un veids, -KĀ TO DZĪVI DZĪVOT?
Es domāju, ka šis jautājums ir aktuāls katram. ~Dostojevskis reiz teica; "pirms tu esi sapratis dzīves jēgu, vajaga iemīlēt pašu dzīvi. Jo..., jēgas nav! " Tam piekritīs ik katrs, kurš kaut uz brīdi spējis apstāties, dzīves ritenī un padomāt, par savas eksistences jēgu. -Jēga ir pašā dzīvošanā -ir jādzīvo, un viss.
Atslegas vārdi: dzīve dzīvīte kas tā ir0
Sandra Saulēte, tu man vienmēr esi fascinējusi, -tāpēc neatspēkošu tavu domu, -bet respektēšu...
... vairākums dzīvo tīri reflektīvi un otra daļa aiz ziņkāres, kas būs rīt, bet vēl pastāv dziņa, -kam tas viss?... Atklāzšu no savas apziņas vismazāko cilvēka dziņu, -tā ir *velme* būt apritē! Ja Tu nekam neesi derīgs, no tā, ko dzīve tev piedācā, tad tas jau skumjāk par visām prognizē, ko pats vai zīlnieces tev paspēja parģot... (kad sāksi ticēt citu muļķībām un prāvietojumiem, -no tā brīža vari sevi uzskatīt, ka esi pārdevies, vai vnj runājot "uzpircies". To metodi te labi pārvalda "plukat lacis"! -AplieciāSu to ar elementāru taktiku no viņa puses. Atliek tik man izvirzīt kādu no tēmām, kura iešaujās man prātā un to ievietoju Amigosā, ka tik nu "lācītis-izcilnieks", -"vēderu piepūšot" to cenšās pa nakti uz rItdienu to "sapušķot" un pasniegt kā savu gara darbu. (nabadzīga cilvēka dzīves pieredze un iztēle,- tas ir viss ko varu secināt par "plukarAm"! -Nav tiem dota savas *harizmas iztēle*, -bet lai nu barojās no kopējās >siles<¡¡¡
Nu nepiekrītu Dostajevskim, ka dzīvei jēgas nav. Ir -tikai ne visiem saprotama, saskatāma. Viss ir nekas un nekas ir viss......mīli- gan tad pamazām saskatīsi arī jēgu! pašai dzīvošanai bez mīlestības ir primitīvs iemesls dzīvot.
....dzīvot griba un vitalitāte nebūs gan viens un tas pats
Esmu sastindzis un jūtos tīri labi ..
... tā nu tas ir ...
Dzīve ir skaista un dzīvojas bez bailēm, rūpes par mīļajiem ....... bez tām nu nekādīgi.
Kas ir cerība? -Vai, tās bailes.., Tikt galā ar savām bailēm -tā ir cilvēka lielākā cīņa! Bailes par savām attiecībām ar cilvēkiem, bailes par nākotni, bailes palikt vienam, palikt bez darba -tas ir vislielākais traucēklis ... Lai tu būtu pilnīgi neatkarīgs.
pieļauju,ka tad kad aiziešu pensijā -liksies ,ka darba mūžs tāds veltīgs bijis,arī otrai pusītei -pensija nebūs liela-atliks optimisms un dzelžaina taupīšana
labāk nevar pateikt