1. Pārliecinātie vecpuiši un vecmeitas. Tātad, kāds viņus ir pārliecinājis neiestūrēt laulības ostā. Varbūt tā bijusi frigida vecmāmiņa, vai kaimiņš-neveiksminieks, - katram savs viedais. Šie brīvie putni cietu sejas izteiksmi skandina, ka nemūžam neprecēsies. Uz jautājumu – kāpēc, viņi sakarīgi atbildēt nevar, kaut ko murmina zem deguna, piesaucot savu vecmāmiņu vai kaimiņu.

2. Ideālisti. Tie ir visi tie vecpuiši un vecmeitas, kas gaida patiesu mīlestību, savu īsto un vienīgo, savu sapņu princi/princesi. Viņi nevēlas kā visi citi – nogrābt pirmo satikto, precēties ar kādu tāpēc, ka tam ir piķis, mašīna, slaveni radi, vai tāpēc, ka pa dzērumam gadījies sataisīt bērnu, vai vēl ļaunāk – lai nepaliktu vieni.

3. Saspringtie. Viņi vienmēr ir ļoti nopietni, mazrunīgi un stīvi, no visas sirds alkst apprecēties, bet, kad dodas precībās, drosmei iedzer. Iedzer vēl. Vēl iedzer. Tad braši brien pie sava jūtu objekta un gāžās virsū, pūšot sejā peregaru. Pār viņu lūpām daiļrunīgi veļas visvisādas jēlības, kuras ikdienā tie neatļaujas. Nereti tā vietā, lai piedāvātu savu sirdi un roku, jūtu karstumā viņi sāk piedāvāt savienot vienā veselumā dzimumorgānus(dzīvē viņi izsakās daudz, daudz rupjāk, baidoties no cenzūras, necitēšu!). Kāpēc šie vientuļie ērgļi neapprecas, ir taču skaidrs, vai ne?

4. Memmes dēliņi un tētuka meitiņas. Sevišķi izplatīts Latvijā ir memmes dēliņš. Kā cilvēkiem, viņiem nav ne vainas, precēties viņi ar it kā gribētu, bet pār viņu dzīvi valda Lielā Māte. Viņa dēlu ir audzējusi tikai sev, kā kompensāciju par to, ka vīrs dzēra un maukojās. Viņa dēlu labprātīgi nekad neatdos kaut kādai tur švilpastei un, jo ilgāk dēls atrodas mammas paspārnē, jo nederīgāks tas kļūst sievietēm un dzīvei kā tādai. Pašu dēlu viss apmierina kopumā, - neviena sieviete taču nebūs tik saprotoša, apkalpojoša un lieliska kā mamma, kāpēc gan precēt kaut kādu tur, mammai taisnība, sievietes ir mantkārīgas, histēriskas palaistuves. Līdzīgi ir ar tētuka meitiņām, - savām izlutinātajām princesītēm tēti grib tikai īstus prinčus un parastos mirstīgos tuvumā nelaiž.

5. Bezatbildīgie. Šīs kategorijas brīvie ļaudis ienīst uzņemties atbildību. Laulības saites un ģimeni viņi uztver kā nejauku pienākumu, nebrīvi, šausmas. Viņi mīl slaistīties apkārt un darīt visu, ko iekāro sirds. Parasti šiem vecpuišiem un vecmeitām ir ārlaulības bērni, par kuriem viņi neliekas ne zinis.

6. Vēsie. Attiecības un ģimene viņus patiešām neinteresē, nav dzīves prioritāte. Daudz svarīgāka ir karjera, zinātne, sports, vai hobiji, kas ieņem viņu dzīvēs galveno vietu. Parasti viņiem nav ne laika, ne patiesas vēlēšanās privātajai dzīvei. Par savu centrālo dzīves uzdevumu viņi uzskata paveikt ko svarīgu, nopietnu jomā, kurā darbojas. Laulības viņi uzskata par lielu šķērsli panākumu gūšanai, jo atņems dārgo laiku, novirzīs no izraudzītā ceļa.

7.Pasīvie. Šie eksemplāri ir bremzēti visās jomās. Viņi paši nezin, ko īsti grib, galvenais – lai viņus liek mierā. Iet meitās/coppēt večus šiem ļaudīm šķiet par sarežģītu, kur vēl precības, a nu, nafig!

8. Kompleksainie. Vizuāli pievilcīgi, taču pār sevi ļoti nepārliecināti eksemplāri. Kāds kretīns, vai pat vairāki ir reiz ieborējuši, ka viņi ir neglīti, slikti, antiseksuāli utt. un viņi ir sen atmetuši cerības apprecēties. Skaistiem, gudriem, jaukiem pretējā dzimuma pārstāvjiem viņi tuvoties nespēj, - ai, ko nu es, kam gan TĀDAM vajag tādu mošķi kā es. Viņi coppēt uzdrīkstas tikai galīgus ķēmus vientulības kliedēšanai. Ja sadūšojas sist kanti savam jūtu objektam, - svīst, sarkst, uzmet kūkumu, plāta rokas un izskatās pēc galīgām nejēgām, kaut gan teorētiski varētu izskatīties pēc sapņu prinčiem/princesēm.

9. Jukušie. Viņi ir nepieskaitāmi, neadekvāti, savādi. Reālu mīlestību viņi nealkst, var taču apprecēties ar pašu Elvisu Presliju, kam man tas tips no sādžas?! Nē, Elviss nav miris, viņš dzīvo manas mājas bēniņos, lieciet man mieru, netikļi!

10. Brīvību mīlošie. Šie ļaudis vairāk par visu pasaulē mīl brīvību un nekad to nemainīs pret sadzīvisku rutīnu. Viņi vēlas, lai dzīve vienmēr sagādātu ko jaunu – jaunas emocijas, jaunu mīlestību, piedzīvojumus. Apstāšanās un vienveidība viņiem ir kā sasmacis dīķis, kurā nedrīkst palikt, jo ir jūra, ko sauc par brīvību, - tur tie ūdeņi dziļākie, skaidrākie.

11. Fanātiķi. Reliģijas, mūzikas, sporta un citi fani. Apprecēties traucē fakts, ka tā saucamā otra puse allaž būs greizsirdīga uz to, par ko viņi fano un pieprasīs, vai mēģinās piespiest fanu atteikties no tā, par ko tas fano. Bet, tā, kā šie brīvie putni ir īsti fani, viņi pametīs sirdsāķīti, bet nekad savu sajūsmas objektu, kas ir viņu dzīves jēga, pamats, stimuls un virzītājspēks. Turklāt savā jomā viņi jūtas kā zivis ūdenī, - brīvi un labi, bet attiecībās tieši otrādi – nejūtas viņi paši, ir sasaistīti, jūtas apspiesti.

12. Kritiķi. Viņi sevi uzskata par pasaules centru, pārcilvēku, ideāla iemiesojumu. Vēl nav dzimis uz zemes šīs cilvēks, kurš būtu viņu cienīgs! Patiesībā gan šie kritiķi ir totāli neveiksminieki, nereti ir nošņurkuši, netīri tizleņi(viņi nepucējas, nemazgājas, jo tāpat ir vissmukākie un seksīgākie). Nesatricināms pofigisms padara viņus par pārgudriem filozofiem, kuri allaž neskopojas ar nievājošām piezīmēm un kritiku. Viņi apliek visu un visus, nonicina jeb kura indivīda sasniegumus un darbības. Tiesa, viņi paši nedara ne ko, ja neskaita trulu blenzšanu teļukā, nekustīgi guļot uz dīvāna. Dažreiz viņi sasparojas un, kā zirneklis mušu, ievelk savu jūtu objektu savā sasmirdušajā midzenī, lai vēlāk sirdsāķītim censtos ieborēt, ka tas ir nekam nederīgs, pretīgs maitas gabals, kuru uz šīs planētas spējīgs mīlēt tikai tāds cēls cilvēks kā viņš/a. Lieta, protams, līdz kāzām neaiziet, jo kritiķis precēs tikai īstu princi/princesi, bet viņa/s upuris bēg atpakaļ neskatīdamies.

13. Trešā dzimuma pārstāvji. Viņi nejūtas ne kā sieviete, ne kā vīrietis. Vienkārši nekad pretējā dzimuma pārstāvis nav licis justies tā, kā pasē teikts. Šī tipa sievietes iemīlas gejos, vīrieši – agresīvās feministēs un vēl vairāk apjūk savā dzimumorientācijā. Dažreiz iemīlas sava dzimuma pārstāvjos. Par kādām gan precībām te var būt runa?!