Alisīt ,paldiews par novēlējumiņu ,vakardiena bija jauka un šodieniņai ar nav nekādu vainu    

iim es    es jau tik nedaudz pievērsos šim tematam ,un interesantumu citu skumjās arī nemeklēju ,tikai pardaudz skumju slāpē arī citus nost ,tās bija tikai manas pārdomiņas uz tās dienas momentu ...

paldies ,Maijiņ!

paldies ,Max ,izteicu tikai savas domas un tas pats bija tikai nedaudz ,br/ivdienu steiga  

Nē -- mēs par daudz mīlestībā egoismu nelaižam -- Vienkārši mēs ar egoismu sākam un ar egoismu beidzam...
Palasi to cilvēku jautājumus kas runa par Mīlestību un pavēro secību -- nav garlaicīgi!

Patika blogs un tà diskusijas

Mīlēt to, kura vairs nav---ir Atcerēties.   Iestrēgušam. kamēr Vaininieks dzīvo tālāk.---

Maijiņ, laikam tadēļ arī parunājamies viens ar otru, - lai arī sevi labāk izprastu.

Jaukas pārdomas,Jaukumiņ Tā arī ir meitenes,tikai nav viegli nonākt līdz tam,kad to saproti  

Ineta, tā ir pavisam vienkārša grāmata, kad būšu izlasījusi, padalīšos iespaidos!!

Jaukumiņ, lai Tavs smaids šodien tiešām sasilda visus...un no tā Tu pati būsi tikai ieguvēja!!!Lai izdodas!!

Alis! Ko tad raksta gudrās grāmatās? Mums ar Jaukumiņu viedokļi šķiet saskan.

velns ,es kautkā aizrunājos šodien pie sestd. ļoti pa nopietno ,bet temats tiešām var izveidoties garš un plāšs ,bet nu jāiet tur ārā ,kur jāuzsmaida noskumušajiem un jāatrod prieks pie priecīgajiem ...lai Jums pietiek spēka uzsmaidīt ,lai Jums ir ,kas Mīl un lai Jums ir ko Mīlēt
                                                            tā biju tikai es -Jaukumiņš      

Mīļās, meitenes, jums abām par šo tematu un diskusiju   
Pašlaik lasu Gerija Čepmena grāmatu ""Mīlestība kā dzīvesveids"...tieši par šo tematu!!

Grūti otram parādīt ceļu uz līdzsvaru, prieku. Dažs ir čīkstulis, ..... bet ir arī tā, ka cilvēks ir ļoti darbīgs, bet dusmīgs no dabas, pat mazs bērns. Tāds varbūt daudz vairāk  kaut ko sasniegs, bet arī prasīs no cita līdzīgu atdevi, nespējot pieņemt, ka otram ir labi savādāk, ar mazākiem ienākumiem, panākumiem, stresa situācijām.

es jau arī neesmu prewt to sarunāšanos ,par pleca būšanu ,kad kamols kaklā smacē nost ,kad vajag ,kādu uz kura pleca paraudāt ,ka vajag kādu padomu ..
es esmu par to ,ka vajag bikiņ padomāt ,ka nejau tikai otrs mūžam vainīgs ,ka viņš nemīl tik stipri ,vai vispār nemīl ,tātad tā tam būt ,bet nevajag ilgi palikt skumjās ,jo prieks vairo prieku ,skumjas vairo skumjas no kurām kā no tīkla tik grūti ir izpiņķerēties un jo ilgāk raudi ,jo ģīmis paliek nesmukāks un tāds nevienam nevar vairs iepatikties ,vajag iziet ārā un uzsmaidīt cilvēkiem ,jo kā saka ,tikai stiprs cilvēks var smaidīt ,kautarī skumjas to māc un mums jābūt ir stipriem ,jo dzīve nemaz tik gara nav ,lai necenstos kļūt laimīgi un negribētu to laimes sajūtru izbaudīt ilgi ...

Jaukas pārdomas!
Jaunībā varbūt tās sirdssāpes tiešām mākslīgi saasina, pārspīlē, nevis vienk. pārdomā un mēģina sevis izprast. Visu gribas ātri, tūlīt, lai gan pat sevi vēl īsti nepazīst. Gan mīlestību, karjeru... tā  sanāk, ka visu mūžu jāmācās, arī dažādas sajūtas pašam jāizjūt.

jā, Inetiņ ,bet viss jau nāk ar gadiem ,kad sāc tikai saprast ,ka ir lietas un situācijas dzīvē ,kas daudz liek pārdomāt ,saprast un mācīties ...
zinu tikai vienu ,Mīlēt ir skaisti un Mīlestība ir skaista un cilvēks ,kurš Mīl patiesi ir skaists ,ja mani nemīl ,tas ,kuru es Mīlu ,es novēlēšu savam mīļajam ,lai viss izdodas ,lai iet un par vienu cilvēku uz zemes kļust vairāk laimīgā ,smaidīgā ...
nu nav ,nav tā ,ka neviens nav ,kas mīlēs mani ,
tik daudz esmu uzklausījusi skumju stāstu un secinājusi ,ir jāmīl pašam stipri ,lai Tevi būtu parko mīlēt....un tad nāks tie ,kas mīlēs Tevi ...
dzīve dos dāvanas par smaidu Tavās lūpās un par rūpēm un Mīlestību ko dāvāji citiem ...

ja, Jaukumiņ! Bēdāties kolektīvi -nav tas sapņu attiecību variants!
Dažkārt šķiet, ka tāds hroniskais bēdātājs uzskata, ka , ja viņam slikti, tas arī citi nedrīkst priecāties, būt līdzsvaroti un laimīgi. Un liekas mierā (beidz savas gaudu dziesmas) tikai tādā gadījumā, ja uz viņām nereaģē. Es te neapceļu tos, kam tiešām ir kāds emocionāli sāpīgs moments dzīvē, tādi gadās, un tad ir labi aprunāties ar draugu, saņemt kādu optimisma stariņu, atbalstu.

un vēl ,mēs reti aizmirstam ,ka esam Laimīgi ,ka spējam mīlēt paši ,es Mīlu ,es jūtos Laimīgs ,jo Mīlu kādu ,kautarī nesaņemu pretī to no otra ,kuru Mīlam ,bet manī tak mīt Mīlestība un ielaižam sevī ciešanas ,skumjas ,asaras un sagraujam sevī Mīlestību ...
kapēc daudzi aplido TO ,kurš smaida ,staigā starojošs ,laimīgs ,pacilāts ar tādu viegli kopā būt ar tādu ir patīkami komunicēt ,pajautroties un uzņemt sevī pozitīvo
iet pa ielu pelēks ,noskumis cilvēciņ';s ,kurš izraisa žēlumu un ja uzrunāsi un ļausi tam atvērties ,saņemsi daļu skumju pārdomām un pats saskumsi ,bet visiewm tak gribas justies labi ...
nāciet man pretīm ar smaidu, ar mīlestību un es arī sākšu smaidīt .........
ko var viens otram sniegt divi saskumuši ,sabēdājušies cilvēki ,kam nav spēka darīt sevi laimīgu ,kurnu vel otru ,kā sakurt uguntiņu no divām asaru salijušām pagalītēm ...