Salasīju māla bļodiņas pa dārzu. Sniegu bļodiņās nevajag, tāpat tā pietiks, kad kaut kad būs.Dažiem jau sniegs nav kā ceļu tīrītājiem - katru gadu stihiska nelaime.
Neviena zvaigzne bļodiņās nav iekritusi. Zvaigznes jau nemaz nevar dabūt tāpat vien. Laikam tas bija aizmirsies, kad bļodiņas liku. Labi, ka svecītes biju "rezervējusi" valsts svētkiem - ar tām pietika ne tikai Lāčplēša dienai. Iztiku bez degošas zveigznes.
Pēc valsts svētkiem arī visādas "atskaņas". Jaunieši ir dedzinājuši valsts karogu. Slikti, nožēlojami, ka dedzina simbolu. Paši alkohola apreibinātie gan jau pat nezināja, ka papīra karodziņš valsts krāsā arī ir iekļauts likumā par valsts karogu. Slikti, ka likumā nav iekļautas ēdamas lietas karoga krāsā - nākamgad zemeņu torti ar putekrējumu un zefīru no virsas pārklāšu ne ar putukrējumu un šokolādi, bet putukrējumam gar malām novietošu zemenes.
Kā gan var ienākt prātā doma - dedzināt karogu? Audzināšanas lieta.
Gan jau mana gaidītā zvaigzne iekritusi tajā publicētā miljonāru sarakstā. Dīvainības. Prezidents bez plašiem pētījumiem neredz sabiedrībā valdošo nabadzību, bet miljonāru bagātības aug Ja  uz to miljonāru sarakstu paskatās "no citas puses" - cik viņu vidū ir to, kas tā vai citādi nav saistīti ar politiku? . Krīze esot beigusies. Bet krīzes ekonomika turpina savu zvaigžņu ceļu - daži ir ļoti bagāti, vairums - nabagi (atzīst to vai ne). Meli, meli... Meli arī ietilpst kādā "demokrātijas papīrā"?