jap,labi teikts.Jo vai gribam,vai negribab,bet rīkojamies pagātnes iespaidā.Citādi kāptu uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem.

Var jau tās lietas arī savādāk izprast, tad kad ir es un notikumi ap mani, ir pagātnes notikumi, un mūsu domas veido nākotnes vēlamos notikumus .... bet var projecēt sevi ka Tu pats esi tie notikumi, tad visi pagātnes notikumi ir jau ietverti šī brīža notikumos, un nākotne jau tiek veidotna tagadnē, un viņa ir jau šajā brīdī.
Es to dēvēju kā laika izpratni, citi kā dzīvi mirklī.

Sonja,piekrītu,ka reizēm ko lielāku jāieplāno,bet lauzīt katru dienu galvu par sīkumiem ir nogurdinoši.Tomēr labāk domāt tikai par nākošo dienu,jo parīdiena jau ir tālu.

Jā, Mairit,  strauji viss mainās, piekrītu, tomēr- ne tik loti, lai nevajadzetu vispār neko plānot, mandomāt.. Sākot no vienkāršām - sadzīves lietām- līdz kādām lielākām iecerēm. Var jau nekreņķēties par to, ka kaut kas nesanāk kā domāts, tomēr- zināmiem uzstādījumiem vajadzetu būt- pašplūsma un izmisīga mirkļa izbaudīšana- var novest pie tāda tukšums, ka nezinās vairs ko un kā vispār darīt.

Sonja,bet tagad māca dzīvot vienai dienai,jo katru dienu kreņķēties par izplānoto rīdienu arī nav gudri.Tagad viss tik strauji mainās,ka labāk tomēr dzīvot šodienai,jo rītdiena biežāk ir neskaidra.

dzīvot kā nemirstīgam-utopija

Ja visu tā raiti izskrien cauri- tad dikti izmisīgs tas skats uz dzīvi un dzīvošanu izskatās- tādā variantā.
No pagātnes mēs tomēr - kaut ko mācāmies, par rītdienu nedomāt- nezinu vai tas ir saprātīgi- vismaz man škiet, ka nē. Visu laiku stresot - tā ir pēdejā diena, pēdējā izdevība, pēdējā laika kripatiņa- dikti nomācoši..

dzivot ar moto, ka pēc manis kaut vai ūdensplūdi , manā skatījumā arī nebūtu tas, kas priecēs.

Paldies.

pilnīgi piekrītu-dzīvojam tikai vienreiz

Inet,tieši tā.Katra diena nes ko jaunu.Un tādēļ es mīlu šīs dienas,jo tās ir tik dažādas.

Mairit, ja ta "plederēšana" kā ieradums
Bet dienas jau ir dažādas: ir rosīgas, ir laiskās, ir jautrās, skumjās, pārdomu...dažādībai taču jābūt, lai nav visas vienādas!

Inet,bet tā reizēm gribas kādu dienu vienkārši tāpat atdot nebūtībai.Tikai tas nevar pārtapt ieradumā.

Man šajā sakāmajā laikam der tas, ka jādzīvo no sirds, izbaudot un piepildot ar pozitīvam emocijām, darbiem dienu, kas  dota. Lai gan gadas kadu reizi to dienu vienk. "noplederēt"