Sveiciens gadadienā. Tas laiks bija skaists. Briesmīgs. Tikai toreiz te bija tauta. Tauta, kas ar daudz ko riskējot, cīnījās PRET. Kur cīņa PRET novedusi redzam. Aicināt uz jaunu atmodu? Vai tad ir, ko aicināt? Tos vēstures zinātājus, kas aktīvi tik vien prot, kā anonīmi komentēt? Dziedāt jau viņi neprot. Un dziedāšana vien arī neko nelīdzēs. Vai tad demokrātijas definīcija nav apmēram tāda - Līdzīgas tiesības līdzīgiem? Nevienlīdzība aug strauji, straujā ātrumā. Pie varas esošie briedina tik savas kabatas, par citiem nav jāgādā, citi jau nav viņiem līdzīgi. Par ko mīlēt šo valsti? Par to, ka izdzen aktīvos, lai būtu vieglāk vadīt neaktīvos? Valsts nākamgad TF jubilejai paredzējusi kādu pusmiljonu latu. To tērēšot arī TF vēstures grāmatai, kuru rakstīs neviens cits kā Dīvāns. Vai tur būs arī tas, ka Sarmīte, kuru aicināja veidot TF, tajā gadā iestājās kompartijā? Gan jau nē, jo vēsture tikai pēc daudziem simtiem gadu atbrīvojas no politikas. Eiro ieviešana tagad arī ir politisks, ne ekonomisks jautājums. Un daudzpartiju politiskajā ikdienā, partijas tik vien prot, kā cīnīties savā starpā, citus viegli zombējot.