Mūsu galvenais uzdevums ir saredzēt nevis to,kas rēgojas tālē,bet gan to,kas skaidri saskatāms atrodas tieši tuvumā.
/"šie ir 20 vārdi,kas seram Viljamam Osleram palīdzēja nodzīvot no raizēm atbrīvotu mūžu./
Atslegas vārdi: Dzīve38617
dienas skrejā palaižam garām tos mikļus, kad ir jāapstājas un jāieskatās otram acīs.
Paldies par skaisto dzeju.Tik patiesi vārdi.Mīlestība,kas nomāc,var pārvērsties ļaunā murgā.
Atceros - Ārijai Elksnei bija dzejolis par atstatumu (būs jāpameklē Googlē ) - reizēm vajag mazliet atkāpties un tikai tad Tu ieraugi to, kas ir deguna priekšā.
PA ĪSTAM ieraugi...
(Atradu arī! )
Ej mācies, draugs, no kokiem mežā
No zāles pļavā mācies, draugs, –
Nav labi pārāk tuvu zarot,
Nav labi pārāk tuvu augt.
Koks koku negribot sāk nomākt,
Un zāle zāles ēna rūs,
Un galu galā pārlieks tuvums
Par nelaimi un nastu kļūst.
Lai slavēts atstatums!
Viņš vienīgs
Ļauj galaktikām pastāvēt.
Un atstatumu vēro sējējs,
Kad tīrumā iet graudus sēt.
Lai slavēts atstatums! Viņš vienīgs
Spēj saglabāt visdārgāko:
Starp mīlētājiem – mīlestību,
Starp draugiem – mūža draudzību.
Ilze,risks ir laba lieta.Un bieži tas attaisnojas.
Mums katram iekšā slēpjas daudz talantu,ko rezēm pat nenojaušam,bet reizēm vienkārši baidāmies izmēģināt.Riskējiet,un kļūsiet par kripatiņu laimīgāki.
Ilona,un kad zaudējam,tad tik saprotam cik patiesi laimīgi bijām.
Ineta,tas jau ir tas pareizākais,atrast vajadzīgā brīdi.
Ilze,jācenšas lai tā būtu,bet reizēm tik grūti saņemties.Bet Tev noteikti ir taisnība.Tukšums nekad nemēdz būt.
Seram Osleram nevar nepiekrist - reizēm tieši to, kas ir blakus un acu priekšā, mēs vispār neredzam. Jo esam pieraduši, ka tas tur vienmēr būs...
Mairit,reizēm kad kaut ko zaudējam,kaut kas pavisam cits nāk vietā.Es ar to domāju ne tikai cilvēku.Var pazaudēt tuvu cilvēku,bet tajā pašā laikā iegūt iemaņas par kurām pat nespņoji.
Aha, ir , kur gudrības smelties, lai atmiņas karte nav jāparslogo. Tāpat ka juristiem, galvenais ir nevis zināt no galvas, bet zināt, kur to var izlasīt!
Inet,no gogles tante vienmēr nāk palīgā.Tikai jāmāk tai pajautāt.
Mairit, nezinu, cik palīdz, bet ir tuvumā, tas nav apstrīdams, redzu labi!
Lauma,tā nu reizēm iznāk.Ka saprotam ,ka laime bijusi tieši tad,kad to zaudējam.
Aivar,patiesi reizēm der palēlināt soli.
Ineta,dators mums palīdz grūtos brīžos.
...taču ja nopietni, mēs bieži vien nenovērtējam to kas ir..bet kad zaudējam- raudam.. Tā ir.
Pieklusināsim savus soļus,apstāsimies,padomāsim.............
Iespējams tam Viljamam Osleram bija garlaicīgi, kaut arī pareizi..
dators tieši priekšā