3. decembris bija Starptautiskā diena cilvēkiem ar invaliditāti. Jau laikam ierasti Saeimā tikās invalīdi ar deputātiem. Ne jau pēc deputātu iniciatīvas, bet pēc "Sustento" aktivitātes. Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās. Tas attiecas arī uz invalīdiem. "Apeirons" (cilvēki ratiņkrēslos) jau gadiem cīnās par vides pieejamību invalīdiem. Cīnās. Ir jau panākuši, ka daudzās pašvaldību ēkās, veikalos, aptiekās ar ratiņkrēslu var iebraukt. Tikai - kā tikt laukā no mājas? Pirms daudziem gadiem, kad vēl dzīvoju pilsētā, par vides pieejamības iespēju rīkojām konferenci. Bija ieradušies daudzi iesaistītie. Tikai neviens ratiņnieks. Netika laukā no mājas. Sabiedrībā valda stereotips - ja cilvēks ir uz ratiņiem, tad viņš ir muļķis. Viens Apeirons un viens Sustento šo stereotipu nespēj apgāzt. TV tik vairo stereotipu, rādot reklāmas, ka jāatbalsta nākamie muļķi, jo pagaidām viņi nav uz ratiņkrēsla, vecāki vēl var panest. Gan jau eņģeļi nolaidīsies par tiem, kuri savu domāšanu vairs nespēs pilveidot. Šodienas ratiņniekiem jāiztiek ar solījumiem - mēs domāsim, gadāsim līdzekļus, lai cilvēki ar kustību traucējumiem varētu iekļūt autobusā vai vilcienā. Gādāsim par to, tā solīja Olšteins. Gādās tikpat jocīgi, kā līdz šim. Vilciena maršrutā starp Jumpravu un Skrīveriem vilciens dažkārt apstājas Dendrārijā. Tur ir augstais perons. Bet vai tajā mežā ir arī invalīdi? Cik ratiņnieku ir izmantojuši šo iespēju ar komfortu tikt vilcienā? Tādas statistikas taču nav. Tāpat kā nevar uzzināt, cik tad šajā valstī vispār ir invalīdu. Teorētiski 10% iedzīvotāju ir invalīdi. L-jā esot kādi 8%. Bet vai tā ir? Šodien kur to var noskaidrot. Runā, ka invalīdu kļūst vairāk. Kāpēc? To kāds var pateikt? Tāpēc,ka veselie vienkārši aizmūk no šīs bēdu lejas? Tāpēc, ka pensionārs, kurš paliek, piemēram, akls, invalidātes pensiju var saņemt par dažiem latiem lielāku nekā darba mūža nopelnīto pensiju? Pirms daudziem gadiem man teica - tev jāintegrējas sabiedrībā. Slimā sabiedrībā man jāintegrējas? Varbūt sabiedrībai jāintegrējas invalīdos? Cik nav visādu stāstu, kā invalīdiem jācīnās par savām tiesībām lietot medikamentus, tikt pie tiem. Invalīdi cīnās paši par savām tiesībām. Kaut paredzēts, ka invalīdiem pienākas medikamenti ar atlaidēm. Tikai zāļu saraksts arī ir "gudrs" (kā jau viss te) - tiem, kas par invalīdu kļūvuši pēc avārijas, nekādas atlaides nepienākas. Zinu, ka manai ģimenes ārstei pirms vairākiem gadiem bez manis bija vēl viens tāds pacients. Ķieģelis uz galvas tikai ērtā krēslā sēžot ir uzkritis uz galvas praktiski visiem valdošajiem un vadošajiem. Slīcēju (invalīdu) glābšana ir pašu slīcēju (invalīdu) rokās.