Sveicināts, dārgo dakter!
Mans vārds ir Daina. Esmu 27 gadus veca! Zināt, mani nomoka dīvaina seksuāla problēma un es gribu Jums pastāstīt par to. Tātad klausieties.
Reiz pulkstens 23.00, es izgāju no mājām pastaigāties. No tumšām šķērsielām pūta spēcīgs vējš un pēkšņi es redzēju viņu, viņu sauca killers - viņš bija vienkārši pretīgs! - sasodīts! - es spalgā balsī iekaucos, un pazaudēju gredzenu.
Atguvos es lielā gultā, kājās man bija zābaki. Uz rakstāmgalda dega svece, bet aiz loga dega Pizas tornis, ko aizdedzinājuši nolādētie Fermeri un mana sirds saplist. Tālāk viss notika ātri - viņš iznāca no vannas istabas, lēnām novilka savu kažoku un atkailināja savas spalvainās krūtis.
- Ak tu mana mazā Pankūciņa, - sacīja viņš un pienāca tuvāk. Man kļuva sūdīgi. Pēdējā momentā es paspēju paskatīties viņa acīs, tās bija tādā pašā krāsā kā egles un atkal pazaudēju gredzenu.
Klusums. Pēkšņi pa miegam dzirdu gārdzošu balsi: - Šonakt mēs TO darīsim 27 reizes! Es nezināju ko man atbildēt, bet saņēmu visu savu čuskas drosmi un atbildēju: ak tu Dievs!
Tālāk viņš sāka skūpstīt man vēderu ar savām glītajām lūpām, un laidās arvien zemāk un zemāk... O nē! Viņš nonāca līdz TAI vietai... Viņa rokā iemirdzējās dakšiņa, kādēļ?! Par ko!!!
Var būt šis kāds jauns patriotisma paveids, tomēr laika prātot bija maz. Es izlēcu no gultas un ieraudzīju fotogrāfiju: uz tās viņš... kails, ar kailu veci. Bet tas vecis izrādās bija Daniels Kreigs. Un pie tam vēl viņš ir viņa tētis!!! Izvirtulis! - es nodomāju, lēkdama no 6tā stāva loga...
Īsti nezinu, tas notika patiesībā vai bija tikai sapnis - bet man patika! Vai tas ir normāli, dakter?
Ar cieņu psihiatram,! (Daina).