pastāsti man
kaut ko nepārejošu stāsti
ka vizbulītes ziedēs visu pavasari
ka saule zeltīs visu vasaru
ka sniegpārsliņas vizuļos visu ziemu
ka rudens nepienāks
ka putni neaizlidos
ka lapas sētnieks nesabāzīs maisos
un pasaki ka
tas ko mēs pašlaik runājam
ir tik mūžīgs un nepārsūdzams
ka nekad nevienā gadalaikā nezudīs
neies mazumā un vienkārši
neizkūpēs gaisā
Maija Laukmane
Atslegas vārdi: Dzīve38617
izmaina?
Jā, man gribas vēlreiz to visu.........................
Mēs esam tie, kas noticis ar mums ..., nekas neatkārtojas , bet ar savu pieskārienu izmaina mūs .Kāds ieskrāpē , kāds nopaijā , kāds dziļi sirdī paliek... , un - par gaišajām skumjām kļūst...
Jā,Guna- tā tas laikam ir !
Kaut kas ļoti mīļš un tomēr ar skumju piegaršu,jo ir bijis un vairs nekad neatkārtosies...
vai...piedod,drukas kļūda -SandRi
Sandi-
jā...tikai nesaki nevienam,kas ar tevi patreiz notiek...utt
Tikai nesaki nevienam..
Paldies,Ivo- tiešām ļoti piemērots klips šai tēmai
saskanīgi!
grāvja laipiņa ir pastāvošs, mēs esam pārejoši
pēc mums vēl kāds pāriet pa to pašu laipiņu...kamēr tā nestrūp
labi---ja tomēr grāvim laipiņa---pārejošs tas kļūst... otrā pusē vēl garāka zāle---
nu jā katram individuāli mainās ar katru gadu pieredze, kaut kas jauns...bet uz globālā fona vieglāk apjaust dzīves vērtību...visi mazi strautiņi ir burvīgi čalojot sūnās, bet tiem satekot kopā, rodas varena straume...bet tie strautiņi tāpat paliek un tek čalo vēl joprojām
pašreizējais laikam u z kādu laiku ir NEPĀREJOŠI
Zel bet laiks nestav uz vietas.Saja pasaule viss mainas.Un daleji,mes pasi ari esam vainigi.Bet ir viens bet.MES TO NEADZISTAM
Nu tas tā- globāli ņemot
Bet katram individuāli ...nekas jau neatkārtojas,viss aiziet uz neatgriešanos.
Tas ka vēlkādreiz atkārtojas situācijas,notikumi un sarunas,tas ir tikai kaut kas līdzīgs,jo apkārt viss mainījies un arī mēs paši mainījušies
nepārejošs tas viss ir jo cikliski atkārtojas, tikai pēc laiciņa attopamies, ka gadi aizskrējuši tā - no viena pavasara līdz otram, no vienām vizbulītēm līdz otrām, un runātais tpat nezudīs, pat ja netiek vestas hronikas - nāks jauna paaudze un atkal runās to pašu, ko mēs jau būsim izrunājuši...vai tā nav?