Šodien atcerējās briesmīgās, skaistās barikādes. Svētki. Izturas gan kā bērēs - ka tik vairāk cilvēku saraudināt. Pieminēja barikādistus ( gan jau kāds piemina arī ar kāju - dziļāk, dziļāk, lai tik pazūd).
Visumā tomēr skumji - ja tā PSRS nebūtu pa īstam, reāli šāvusi, tad nebūtu arī barikādistu. Tauta spēj vienoties tikai reālu briesmu gadījumā. Nereāli uz tautu šauj katru dienu divu desmitgažu ilgumā, katrs uzceļ barikādes tikai sev apkārt. Nevienojas.
Atslegas vārdi: tā ir559
te atkal derētu vārdi- Kak iskenna ļubiļi, kak veriļi ...ak šie ugunskuru rozā eiforijas tvaiki. Tas piederējās pie scenārija, valstu savienības škiršnas procesa.
PSRS bija bankrotējusi - tapēc arī nešāva ..
Biju , redzēju , noskumu .. tā var īsumā izteikties.
Šodien jau vienojās-tikai to nerādīja un neatskaņoja medijos-nav brīv,fui.
Skatījos pa tv ziņās-maz cilvēku.....diemžēl
Protams visi sapņojām par labāku Latviju.Nu kā ir tā ir,jo tā ir vēsture.