Būtiskāka par faktiem ir faktu sakritība - šis pastāstiņš ir tam apstiprinājums . Kādu rītu kāds Vecītis ar savu Večiņu devās uz tirgu , lai iegādātos sev kādu kotē bērniņu . Tanī pat laikā , pa to pašu maršrutu , devās kaimiņiene , ar trim maziem vauvvām groziņā . Satikās , apstājās parunāt , kā labiem kaimiņiem klājas. No zemē noliktā groziņa izripoja melns kamolīC , nolaizīja potīti , un - apgūlās uz Večiņas kurpes , uzticīgi lūkojoties augšup ar melnajām actiņu podziņām...
- Kāds burvīgs Melnītis ! iesaucās Večiņa . Abi vecīši saskatījās... Kaimiņiene , ar atvieglinātu grozu , turpināja ceļu uz tirgu , Melnītis kopā ar vecīšiem - uz savām jaunajām mājām .
          No mazā , melnā kamoliņa izauga burvīgs sunCis - kkas no rīzenšnaucera , kkas no terjera , sprieda kaimiņi.Vai draugam svarīgi raduraksti ? Nē taču ! Tas bija viņu Draugs , Sargs, un Prieks ! Kopējas pastaigas, Melnīša izskraidīšanās ar apkārtnes bērņukiem , kamēr vecīši atpūtās uz soliņa  ,tas viss bija pašsaprotami , un darīja viņus laimīgus.Kādu rītu Večiņa nepamodās - klusi bija aizgājusi pa Varavīksnes ceļu ... Večuks ļoti pārdzīvoja savas mūžadraudzenes aiziešanu , nekas viņu vairs neinteresēja... Bērni nosprieda , ka ņems abus ar Melnīti pa kārtai dzīvot pie sevis , kur labāk patiks, tur arī paliks . Tālāk stāsta Vecīša Znots  ...
          - Nu tad tā - pārvedu abus mājās , iekārtojām uz to labāko , un tad sākās - elle zemes virsū ! Melnītis , kuru gadiem pazinām , pārvērtās par Melno Velnu ! Visu grauza , tā vien lūrēja , kā kādam iekampt , ja pienāca par tuvu! Izvest ārā bija tīrās mocības - divatā ar dēlu ,  piesardzīgi stīvējot uzpurni uz atņirgtā purna.Cik naudas izgrūdu kinologiem , viss bezjēgā ! Vienīgā izeja esot - iemidzināt to zvēru  .Sievastēvs , to padzirdējis, sāka vaimanāt -
- Viņš tā mīlēja manu Večiņu , neļaušu !! Bendēsiet Melnīti , mani arī reizē ! Vediet abus uz mežu , atstājiet , Večiņa pasauks mūs pie sevis...
       Protams , ka viss palika , kā bijis . Melnais turpināja visus tiranizēt , sāka gaudojot sev spalvas plēst .Izrādījās , šo trimmēt vajagot. Cik salonus apbraucu , neviens to zvēru neņēma pretī , līdz paziņas ieteica kādu adresi - tur ņemšot. Aizbraucām .Iznāk pretī pasīks meitēnC , gribēju jau griezties atpakaļ , taču kkas viņas acīs atturēja ...Paņēma Melnā pavadiņu -  lai atnākot pēc trim stundām . Ar netīru sirdsapziņu devos prom - viss lai Dieva rokā ...
                Atbraucu pirms noliktā laika , stīvām kājām dodos uz salonu , atveru durvis - meitēnC pašlaik beidz frizēt šiku sunCi , kuram zobos oranža gumijas  bumbiņa .Kā šis palūr uz mani - mamma mia ! tas tak mūsu bieds - Melnais !!!!!
- Labi , ka atbraucāt agrāk ..., meitēnC saka - Tūlīt parādīšu , kā viņam tīrīt zobus un apgriezt nagus . Kādi zobi ! Kādi nagi ! Nokaunējies ,izstāstu meitēnam visu skumjo stāstu .
- Pacentieties viņu saprast ..., meitēnC saka , - Jūs ziniet , ka viņa saimniece mirusi , viņš - ne .Pēc viņa izpratnes , viņi abi ar veco kungu ir nolaupīti , šķirti no mīļotās saimnieces . Sunītis taču redz , ka arī viņa saimnieks pārdzīvo , tāpēc dara visu , lai viņus atgrieztu mājās , pie saimnieces.Parunājiet ar viņu kā vīrs ar vīru - noteikti sapratīs .
         Apjucis , iestūķēju sunCi mašīnā - sievasmātes māja sagaidīja mūs klusa , aiznaglotām logu acīm , mājā dvesa pamestības nedzīvā elpa .Kā mācēju , stāstīju un rādīju to visu Melnajam , kas un kā noticis.Klausījās , skatījās neuzticīgi , taču zobus neņirdza.Tālāk laidām uz kapiem , parādīju šim saimnieces kapiņu .Netālu sievasmātes kaimiņš apkopa savējos kapiņus , sasveicinājāmies , atnesu no mašīnas kočiņu , zaceni.Sēžam , runājam , stāstu , cik laba man bija sievasmāte , izaudzināja labu sievu , kura dāvāja man labus bērnus .Iedzeram , piedāvājam sunCim - kad ne , ne , pat no zacenes atteicās .Un tad šis SA - PRA - TA ! Kāā iegaudojās !! Tad paslēpa purnu ķepās , ilgi gulēja pie pieminekļa .Kaimiņš aizgāja , sēdēju gaidot , līdz Melnais pats pienāca , tad braucām mājās .
            Mājinieki nepazina Melno ne vien pēc šikā izskata , bet arī pēc izturēšanās - pienāca visiem klāt , piegrūda draudzīgi purnu , tad apgūlās sievastēvam pie kājām , večuks noglauda šā galvu , atstājot uz tās roku , abi ilgi tā sēdēja - bezvārdu dialogā ...Dēls , uzzinājis , kas un kā , pieprasīja adresi - precēšot to Meitēnu ! Ja viņa šitā atkodusi sunCi , tad arī viņu sapratīšot ! SacīC - darīC ! Atrunas nelīdzēja , pēc trim mēnešiem abi apprecējās , pēc deviņiem mēnešiem es kļuvu opis  - diviem brašiem puikām !Pa to starpu klusi no mums pie savas Večiņas aizgāja sievastēvs ... Melnais ir agrākais  Melnītis , mazo dvīņu sargs un rotaļu biedrs .Nu jau tie paaugušies par brašiem ziķeriem , toties man un Melnītim kkā reizē nosirmojušas bārdas ...Mazdēli vakaros tīra Melnītim zobus , kad aiziet gulēt - šis uzliek 3D formāta brilles , un aizrautīgi skatās vidikus.Uzzinājis , ka stāstu jums par šo , novēl visiem vnm izrunāt nesaprotamas lietas , neļaujot tām - par Sāpi kļūt ...
           / brīvi tulkots , papildināts pārstāsts no saita ru /