Lasīt vecas vēstules jau tāpēc vien ir patīkami,ka uz tām nevajag atbildēt.
/Džordžs Gordons Bairons./
Vai esat saglabājuši vecas mīlestības vēstules?Es savas sadedzināju,jo tobrīd domāju,ka tām vairs nav nozīmes manā dzīvē.Bet tomēr ,ar roku rakstīta vēstule ir vērtība.
Atslegas vārdi: Vēstules0
Nē tikai lietišķas - par konkrētu tēmu ...
Un mīlestības vēstules ar māki rakstīt?
Kaut kad viduslaikos - kad datoru nebija
Kuku,Tu esi rakstījis vēstules ar roku?
Tā nu gluži nav - tomēr notēmēt vajag
ar ko veel vareetu uz datora ,,uzrukaat,,!???
Jā,spiest taustiņu ir pagrūti.Nav jāpārdomā.Bliez tikai.
Tomēr ar pirkstu rakstītas - tātad vērtība ...
Kuku,nekā nebija.Tikaišīs var viegli izdzēst.Nav jādedzina.
Bez Kuku nevar nobeigt vakaru.
Nu tad jaunas nerakstīšu
skatos v i s a s sastingushas no KUKUU gaida veestules,,TIKAI NO TEVIS NAV VEESTULES,TIKAI NO TEVIS TAAS GAIDU ES,,....uzdziedam!!!!!
vai tad kaadreiz kaut kur ir kas noticis,lai pavisam bez muljkji kaadu buutu??? Muljkijkjis sabojaas ,bet ja to gudrie uztvertu filozofiski-muljkji nebuutu biistami...
Elita,tad jau jautrība reizēm nebeigtos ar asarām.
jautriibai riski nemeedz buut!!!
Risks jau ir gan.
no fotogrāfiju un vēstuļu krājumiem.."santabarbara" var sanākt, kad kāds kādu pēkšņi atpazīst, ka tas tur ar to te ....
Katra fotogrāfija var būt, ar laiku, vēsture.Es gāju vēstures pulciņā,un aiznesu sava vecātēva fotogrāfiju.Izrādās,ka bijis krievu vidū Vācijas spiegs.Par to viņu krievi nošāvuši.Tagad fotogrāfija atrodas muzejā un ir pat ievietota grāmatā.Bet es viņu nesu krievu laikā,un neko par to nezināju.
Mairit "vēstules no padomijas armijas..jeb armijas dzīve zaldāta acīm"
Nekad nevar zināt , kas sanāks. Gadījums no izgājušās vasaras: pieteicos nelielā vēsturiski arheoloģiskā ekskursijā pa Jelgavas galvenās ielas rakšanas darbiem; ekskursiju vadīja mans bij. koleģis- tagad arī arheologs, kurs uzrauga visus rakšanas darbus vecpilsētā..tā nu runājamies par vēsturi, viņš saka, ka krāj dažadus fotofaktus par 91.g. laiku, runājamies, kas bija agrāk centrālajā laukumā, es atceros, ka savulaik sabildēju vadoņa pieminekļa demontažu, bet tikai diapozitīvos, viens-divi, no dapozitīviem fotosalonā top ieskenēts datordisks un manis bildētie kadri jau nodoti vēstures muzeja arhīvam
Ineta,un vēsturei saglabāt.