Valsts, kura izslavēta kā mierīga labklājības zeme un pasaulei devusi ABBA, Volvo un Bergman, nākotnē var kļūt par sinonīmu Ziemeļeiropas Bosnijai. "Zviedru modelis" vairs nenozīmēs stabilu un mierīgu valsti ar attīstītu ekonomiku, bet gan eiroarābisku šausmu stāstu par multikulturālismu, sociālistu nespēju vadīt valsti un apjomīgu imigrāciju.

Kādā socioloģiskajā aptaujā - "Vi krigar mot svenskarna" ("Mēs piesakām karu zviedriem") tika intervēti nemierīgās Malmo pilsētiņas imigrantu jaunās paaudzes imigranti, uzdodot viņiem jautājumu - kādēļ viņi veic krimināli sodāmas darbības? Lai gan tas netika oficiāli izpausts, lielākā daļa no šiem imigrantu kriminālistiem ir musulmaņi. Vienā no retajām reizēm, kad zviedru plašsaziņas līdzekļi tomēr atklāja patiesību - pirms vairākiem gadiem - zviedru laikraksts Aftonbladet informēja, ka 9 no 10 Zviedrijas viskriminogēnākajām etniskajām grupām ir nākušas no musulmaņu zemēm. To jāpatur prātā, pirms lasīt šo rakstu.

Imigranti piesaka karu zviedriem, veicot laupīšanas

Malmo pilsētā pēdējā gada laikā uzliesmojušais laupīšanu vilnis ir daļa no "kara pret zviedriem" - tā to skaidro jaunie imigrantu izcelsmes laupītāji, kad tiem uzdod jautājumu - kādēļ tie aplaupa tikai etniskos zviedrus. Šo jautājumu musulmaņu jauniešiem uzdevusi Petra Akesona, rakstot savu diplomdarbu socioloģijā. "Es izlasīju pārskatu par Stokholmas un Malmo laupītājiem un vēlējos uzzināt, kādēļ viņi aplaupa citus jauniešus. Parasti šajās laupīšanās netiek atņemts daudz naudas", viņa saka. Petra intervēja zēnus vecumā no 15 līdz 17 gadiem - gan individuāli, gan grupās.

Gandrīz 90% no visiem policijai paziņotajiem laupīšanas gadījumiem tās veikušas bandas. "Kad mēs esam pilsētā un laupām, mēs piesakām karu - karu pret zviedriem". Šo argumentu musulmaņu jaunieši atkārtoja vairākas reizes. "Vara man nozīmē to, ka zviedriem uz mani jāpaskatās, jānoguļas uz zemes un jāskūpsta man kājas." Zēni smiedamies skaidro, ka "laupot ķermeni pārņem uzbudinošas trīsas - tu jūties apmierināts un laimīgs - vienkārši jūties labi." "Zviedrus aplaupīt ir tik viegli, tik viegli!" "Mēs laupām katru dienu, cik vien bieži un kad vēlamies." Imigranti uzskata zviedrus par stulbiem un gļēviem: "Zviedri neko nedara, viņi vienkārši atdod mantas. Viņi ir tik lempīgi!" Jaunie laupītāji neplāno savus noziegumus: "Nē, mēs vienkārši ieraugām zviedrus, kuri izskatās bagāti vai kuriem ir jauki mobilie tālruņi, un aplaupām viņus."

Kādēļ viņi tik ļoti ienīst zviedrus? "Nu, viņi ienīst mūs. Kad zviedrs iet iepirkties, sieviete aiz letes iedod naudu viņam rokā, paskatās viņam acīs un pasmaida. Kad mēs ejam iepirkties, viņa naudu noliek uz letes un skatās citā virzienā." Akesona, kura pati ir imigrante no Šrilankas, neizskatās pēc etniskas zviedrietes un tādēļ viņai nebija grūti pierunāt puikas izstāstīt par saviem nedarbiem. Patiesībā viņi pat sāka savā starpā strīdēties un lielīties, kurš paveicis vairāk laupīšanu.

Interesanti, ka šie musulmaņu imigranti samērā atklāti atzīst, ka piedalās "karā" un tā uztver savu piedalīšanos kriminālās darbībās un pamatiedzīvotāju terorizēšanā. Izvarošanas gadījumu skaits Zviedrijā pēdējo 20 gadu laikā ir četrkāršojies. Izvarošanas gadījumu skaits, kuros upuri ir jaunāki par 15 gadiem, mūsdienās ir 6 reizes lielāks, nekā pirms paaudzes. Ir palielinājies arī citu vardarbīgo noziegumu skaits, pie kam nestabilitāte izplatās lielākajā daļā pilsētu. Zviedrijā dzīvojošie svešzemnieki no Alžīrijas, Lībijas, Marokas un Tunisijas kopā devuši Zviedrijai lielāko daļu izvarotāju. Advokāte Anna Kristīne Hjelma noskaidrojusi, ka 85% notiesāto izvarotāju vai to vecāki dzimuši ārpus Zviedrijas. Šis fenomens neaprobežojas tikai ar Zviedriju vien - musulmaņu imigrantu veikto izvarošanu skaits visā Rietumeiropā ir tik liels, ka tās ir grūti uzskatīt par atsevišķu personu noziegumiem - tas atgādina karu. Tas notiek lielākajā daļā Rietumeiropas, kā arī citās nemusulmaņu zemēs - kā Indijā. Eiropas cietumi pildās ar musulmaņiem, kuri notiesāti par laupīšanās un dažādiem citiem noziegumiem. Par nožēlu jāatzīst, ka plašsaziņas līdzekļi cenšas tajā visā saskatīt kādu jēgu - tas tā, jo tie nespēj, vai nevēlas, saskatīt acīmredzamo - musulmaņi uzvedas gluži kā iekarotāji - izvaro, laupa un spridzina. Ja pieņemam, ka daudzi musulmaņu imigranti sevi uzskata par iekarotājiem, tad viss kļūst saprotams.

Malmo, kurai paredzams, ka tā nākamo 10-20 gadu laikā kļūs par pirmo Zviedrijas pilsētu, kurā musulmaņi būs vairākumā, laupīšanas gadījumu skaita attiecība pret iedzīvotāju skaitu ir deviņas reizes lielāka, nekā Dānijas galvaspilsētai Kopenhāgenai. Zviedrijā valdošajam režīmam, tiesa, svarīgāk šķiet šā gada priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros nomelnot Dāniju, apsūdzot to "ksenofobijā" un "brutālās" debatēs par musulmaņu imigrāciju. Pēdējā Francijas džihāda dumpja laikā Zviedrijas premjerministra Gērans Pērsons kritizēja veidu, kā Francijas valdība apspieda nemierus. "Tas izskatās ļoti brutāli un konfrontacionāli". Pērsons arī noraidījis ideju par lokalizētu policiju kā Zviedrijas veicamo "pirmo soli". "Es neticu, ka Zviedrijai tā būtu jādara. Policijas spēku pastiprināšana nozīmētu novirzīšanos no mūsu nospraustā politiskā kursa." Tikmēr valdības pamesto, Malmo palikušo zviedru vidū notiek aktīvas diskusijas par nepieciešamību organizēt tautas miliciju, kura būtu bruņota ar beisbola nūjām un aizsargātu zviedru bērnu drošību. Ja Arnolds Švarcenēgers netiks atkārtoti ievēlēts par Kalifornijas gubernatoru, viņš varētu vēlēties uzņemt turpinājumu filmai "Barbars Konans". Varu vien ieteikt viņam to filmēt Malmo - viņš visus papildinājumus saņemtu par brīvu...

Kas tad īsti noticis ar slaveno Zviedrijas auklīšu valsti? Vai tad zviedri nemaksā lielākos nodokļus pasaulē? Jā, tieši tā. Tomēr desmitiem miljardu (daži par saka, ka simtiem) kronu katru gadu tiek tērēti, lai uzturētu strauji augošo musulmaņu kopienu. Zviedrija ir kļuvusi par visas pasaules labdarības centru, jo politiskā elite ir nolēmusi, ka apjomīga musulmaņu imigrācija "nāks par labu ekonomikai". Drīz vien Zviedrijas "armiju" grasās samazināt līdz 5000 vīriem - pieci tūkstoši vīru "aizstāvēs" teritoriju, kas trīskārt lielāka par Angliju. Vēl vairāk - visas "armijas" mobilizācija var prasīt pat gadu, ja vien tā nav nosūtīta uz ārzemju "miera uzturēšanas" misijām. Zviedrijas valdība nez kāpēc nevēlas saprast, ka Zviedrijai pašai vajadzētu nelielu miera misiju. 2006.gadā izslavētā Zviedrijas labklājības valsts ir kļuvusi par pasaules lielāko piramīdbiznesa shēmu - par Enron ar nacionālo karogu.

Lai arī Zviedrija ir radikāls piemērs, līdzīgus stāstus iespējams pastāstīt par lielāko daļu Rietumeiropas. Kā norāda Marks Steins, Francijas ielās notikušais džihāds izskatījās pēc pirmajām eiroarābu pilsoņu kara sadursmēm. Šo karu mums sagatavojis multikulturālisms un musulmaņu imigrācija. Likums un kārtībā pamazām sabrūk visā Eiropā, un ielās valda agresīvas musulmaņu pusaudžu bandas. Tajā pat laikā Eiropas pamatiedzīvotāji maksā vienus no lielākajiem nodokļiem pasaulē. Jāatgādina mūsu valdībām, ka valsts svarīgākā funkcija - daži pat uzskata, ka vienīgā - ir nodrošināt likuma varu apmaiņā pret nodokļu iemaksām. Tā kā kļūst skaidrs, ka likuma vara topošajā Eiroarābijā netiek nodrošināta, rodas jautājums - vai šie nodokļi arī joprojāt ir saistoši? Varbūt tie vienkārši ir mesli, kuri tiek maksāti musulmaņiem un mūsu jaunajai eirokrātu aristokrātijai? Lai arī tā nav gluži Bostones tējas dzeršanas situācija, tomēr šķiet, ka pienācis laiks visas Eiropas kopējams protestam - mēs nemaksāsim nodokļus, līdz mūsu valdības spēs nodrošināt likuma varu un slēgt robežas musulmaņu imigrantiem.

To ir jādara steidzami. Kad pietiekoši daudz cilvēku jūt, ka sistēma vairs nedarbojas un ka sabiedrība sāk izjukt, visa demokrātiskās sabiedrības šķiedra var vienkārši izirt. Kad notiek, ja sabrūk labklājības valstu sistēma, un nepietiek līdzekļu, lai "ieeļļotu" arvien pieaugošo "rīvēšanos" starp imigrantiem un pamatiedzīvotājiem? Kad notiek, kad tautas saprot, ka viņu vadoņi, izmantojot ES tīklus un eiro-arābu dialogu, kuru aprakstījusi Bata Jeora savā grāmatā "Eiroarābija", ir veicinājuši musulmaņu apmešanos mūsu zemēs? Tam sekos augsts bezdarba līmenis, un desmitiem miljonu cilvēku jutīsies nikni, nobijušies un pazemoti, sistēmas, sabiedrības un demokrātisko vadoņu nodoti. Šāda situācija nedaudz atgādina lielo depresiju, kuras rezultātā Vācijā pie varas nāca nacisti. Vai mēs tuvojamies šim mērķim, ar bailēm, fašisma atdzimšanu un politiskiem atentātiem? Atšķirībā no 1930.gadu "žīdu briesmām", kuras būtībā bija izdomātas, "islāma briesmas" mūsdienās ir reāls drauds. Tiesa, tieši šīs, pirms 70 gadiem gūtais ievainojums ir tas, kas aptumšo mūsu spriešanas spējas, jo mūsdienās jebkura saruna par musulmaņu draudiem tiek uzskatīta par "nacisma atdzimšanu". Eiropieši ir tik labi iemācījušies baidīties paši no savas ēnas, ka nespēj saskatīt, ka tumsas vara var nākt arī no ārpuses. Varbūt Eiropa degs vēlreiz - daļēji tādēļ, ka, Aušvices notikumu aptumšota, nespēja laikus reaģēt uz draudiem...

Avots: www.brusselsjournal.com
Pārpublicēts no: http://latvietis.lv/index.cgi?action=7&id=1447