pardomas par dzivi
4. feb 2013. 12:23
Es zinu ka dzive man negaja labi,
Un zinu ka vainigi bijam mes abi.
Bet raugoties pagatne atceros tevi,
Kur dzivojot talak es nosodu sevi.
Man gribas lai dzive parmainas butu,
Un dzive lai laimigi,atkal lai klutu.
Es atceros tevi, tevi ka telu
Lai labotu visu ir sen jau par velu.
Atslegas vārdi: iz dzives1
Komentāri (6)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
4. feb 2013. 19:32Ar nosodīšanu un vainas pierakstīšanu sev un otram- nekur tālu netiksi, labāk mēģini izprast- kāpēc sadarīji to vai šito.
jurciks j. 4. feb 2013. 15:29
Dzēsts profils
4. feb 2013. 15:18Tos augumus---200 km rādiusā...reiz biji uzskaitījis---visi Tavi
jurciks j. 4. feb 2013. 15:10Ja tā padomāju, tad vienīgais, kas man trūkst, ir ideāls augums
Vilnis S. 4. feb 2013. 12:37Ak, ULDI, kam tagad ipasi viegli.Tu vel esi jauns, un nekadas pagatnes enas nespes aptumsot Tavu nakotni, nevajag nosodit muzigi sevi, bet cerigi, pamazam iet uz prieksu, neizvelies but laimigs tik isu bridi, no kaut ka varbut naksies atteikties, lai nakotne butu labaka, jo par ritdienu, un labaku dzivi sev un tuvakajiem, jadoma jau sodien........esi laimigs tad ikdien
Ieva B. 4. feb 2013. 12:28Tā ir,apgaismas brīži nāk tad,kad ir par vēlu!