Kādu laiciņu atpakaļ izlasīju draugos un man iepatikās šis pastāstiņš-foršs ,vai ne...Vai nav tā,ka arī mēs tik bieži aizmirstam notīrīt savus logus,caur kuriem lūkojamies pasaulē..

Reiz kādā mazpilsētā ievācās jauns pāris. Nākamajā rītā, kad viņi abi ēda brokastis, jaunā sieviete skatījās pa logu, kā viņas kaimiņiene izkāra savu veļu uz veļas striķiem.

„Tās drēbes nav pārāk tīras,” viņa teica. „Viņa nezin, kā pareizi mazgāt drēbes! Iespējams, ka viņai vajag nopirkt labākas veļas ziepes.”

Viņas vīrs paskatījās pa logu, bet neko neteica.

Katru reizi, kad viņu kaimiņi izkāra veļu, jaunā sieviete teica vienus un tos pašus komentārus.

Apmēram pēc mēneša, sieviete bija pārsteigta, redzot tik tīru veļu uz striķiem un teica vīram: „Paskat, viņa beidzot iemācījusies kārtīgi mazgāt veļu! Es brīnos, kurš viņai to iemācīja.”

Vīrs teica: „Es šorīt piecēlos agri no rīta un notīrīju mūsu logus.”

Un tā tas ir ar mūsu dzīvēm. Tas, ko mēs redzam, kamēr skatāmies uz citiem cilvēkiem, atkarīgs no tā, cik tīri un skaidri ir mūsu logi, caur kuriem skatāmies.

lai skan saksofons...tīriem logiem..