Vai fašisti un komūnisti ir vienā maisā bāžami?

17. feb 2013. 09:58

Bie­ži dzir­dam ie­lās un ci­tās sa­bied­ris­kās vie­tās ci­vi­lo­ku­pan­tu lie­to­to vār­du «fa­šisms» kā la­mu vār­du, ar to ap­zī­mē­jot vi­su lat­vis­ko un na­ci­onā­lo. Vai ne­bū­tu pie­nā­cis laiks iz­skaid­rot krie­vis­ki ru­nā­jo­šiem, kā­da ir šī vār­da dzi­ļā­ka jē­ga un no­zī­me. Man vārds «fa­šists» nav sa­pro­tams, vēl jo vai­rāk tā­dēļ, ka bie­ži vēl in­te­li­ģen­ti cil­vē­ki to lie­to vie­tā un ne­vie­tā. Sveš­vār­du vārd­nī­cā, ko iz­de­vu­si iz­dev­nie­cī­ba «Lies­ma» 1978. ga­dā, rak­stīts: fa­šisms – pa­ti re­ak­ci­onā­rā­kā po­li­tis­kā strā­va. Fa­šis­mam rak­stu­rīgs anti­ko­mū­nisms, šo­vi­nisms, ra­sisms, dik­ta­tū­ra. Fa­šisms ra­dās 1919. ga­dā Itā­li­jā, kur fa­šis­ti 1922. ga­dā sa­grā­ba va­ru. Tanī pa­šā ga­dā fa­šis­tis­kā par­ti­ja ti­ka no­or­ga­ni­zē­ta Vā­ci­jā. Tā­tad fa­šists ir fa­šis­tis­kās par­ti­jas biedrs, tā­pat kā ko­mū­nists ir ko­mū­nis­tis­kās par­ti­jas biedrs. Kas tad ir Na­ci­onāl­so­ci­ālis­tis­kā vā­cu strād­nie­ku par­ti­ja «Na­ci­onal­so­zi­alis­tis­che De­uts­che Ar­bei­ter­par­tei», sa­īsi­nā­ti NSDAP, kurā darbojās Hit­lers? Pir­mo lie­lo tau­tas sa­pul­ci Hit­lers no­tur 1920. ga­da 24. feb­ru­ārī Min­he­nes Hof­brau­has lie­la­jā svēt­ku zā­lē – šī die­na tad arī uz­ska­tā­ma par īs­to NSDAP di­bi­nā­ša­nas die­nu. Hit­lers no­la­sī­ja Fe­de­ra un An­to­na Drek­sle­ra sa­stā­dī­to par­ti­jas prog­ram­mu, pa pun­ktiem to iz­tir­zā 2000 sa­pul­ces da­līb­nie­kiem, no ku­riem vai­rāk ne­kā pus­e šķi­ta ko­mū­nis­ti un ne­at­ka­rī­gie. Nav zi­nāms, kā­da bi­ja šī prog­ram­ma. Cil­vē­ce ne­grib pie­dzī­vot jaun­u Hit­le­ru, tā­pēc Hit­le­ra laiks un vi­ņa da­lī­ba ir dzi­ļāk jā­iz­pē­ta, ne­vis jā­nos­lēpj, jo viss no­slē­pu­mai­nais ra­da vēl lie­lā­ku ne­ve­se­lī­gu in­te­re­si.

Stur­mab­tei­lung (SA) kļūst par po­li­tis­kiem ka­ro­tā­jiem, par­ti­jas sar­giem. 1923. ga­da mar­tā par SA va­do­ni ie­ceļ H. Gē­rin­gu un iz­vei­do no SA štā­bu sar­dzi, kas drīz sa­ņem Hit­le­ra trie­cie­na no­da­ļas «Stoss­trupp Hit­ler» vār­du, ko vē­lāk pār­dē­vē par aiz­sar­gu vie­nī­bām – Schutz­sta­feln (SS). Lat­vie­šu le­ģi­onā­riem ar šīm trie­cie­na no­da­ļām ne­bi­ja ne­kā­da sa­ka­ra. 1933. ga­dā par NSDAP sa­vas bal­sis bi­ja no­de­vu­ši 17 269 629, par so­ci­āl­de­mo­krā­tiem 7 177 294, par ko­mūnis­tiem 4 845 654 cil­vē­ku. Pēc ko­mū­nis­tu iz­slēg­ša­nas ab­so­lū­to vai­rā­ku­mu ie­gu­va na­ci­onāl­so­ci­ālis­ti.

Cik cil­vē­ku ti­ka no­slep­ka­vots, va­ru pār­ņe­mot na­ci­onāl­so­ci­ālis­tiem, un cik – pie ko­mū­nis­tiem? Ne­var likt vien­lī­dzī­bas zī­mi starp šīm par­ti­jām.

Vai kāds ir ie­pa­zi­nies ar itā­ļu jau­nat­nes fa­šis­tu sek­re­tā­ra iz­strā­dā­ta­jiem 10 bauš­ļiem, ka jā­cie­not vēl di­vi ie­ro­či: šau­te­ne un grā­ma­ta? Tā fa­šis­tu sek­re­tārs Dži­ura­ti.

1. Dievs un tēv­ze­me! Kat­ra ci­ta dzi­ņa vai no­stā­ša­nās, vai pie­nā­kums stā­dā­mi ti­kai ot­rā vie­tā.

2. Kas nav sa­ga­ta­vo­jies sa­vu mie­su un dvē­se­li vel­tīt tēv­ze­mei un bez ap­do­mā­ša­nās kal­pot Du­čem, nav pel­nī­jis nest mel­no krek­lu. Fa­šisms ni­ci­na rem­de­nos ga­rus un pus­rak­stu­rus.

3. Iz­lie­tot vi­su sa­vu in­te­li­ģen­ci, lai sa­pras­tu pa­vē­les, ko tev dod, un vi­su sa­vu en­tu­zi­as­mu, lai pa­klau­sī­tu.

4. Dis­cip­lī­na nav ti­kai ka­ra­vī­ra ti­kums ie­rin­dā un kat­rā tās lo­cek­lī, tai jā­kļūst arī ta­vam pa­ra­du­mam ik­die­nas un kat­rā ga­dī­ju­mā.

5. Slikts dēls un slinks skol­nieks nav fa­šists.

6. Iz­man­to sa­vu lai­ku tā, ka darbs tev kļūst par bau­du un ro­ta­ļa par dar­bu.

7. Mā­cies it vi­su pa­nest bez sū­dzē­ša­nās, se­vi at­dot bez pre­tpra­sī­ša­nas un kal­pot, ne­pra­sot at­lī­dzī­bu.

8. La­bi dar­bi un ka­ra dar­bi ne­drīkst pa­likt pus­ce­ļā. Iz­va­di tos līdz pē­dē­jai kon­sek­ven­cei.

9. Kri­tis­kos brī­žos at­ce­ries ti­kai to, ka ta­va lab­klā­jī­ba slēp­jas ta­vā dros­mē.

10. Un pa­tei­cies Die­vam ik­die­nas, ka viņš tev li­cis kļūt par fa­šis­tu un itā­li.

Itā­li­ja, bū­da­ma fa­šis­tis­ka valsts, to­mēr ne­klau­sī­ja Hit­le­ram un neie­sais­tī­jās ka­rā Vā­ci­jas pus­ē, pie­pra­sot no Hit­le­ra neiz­pil­dā­mus no­tei­ku­mus. Ti­kai jau ka­ra bei­gās, kad Vā­ci­jas lik­te­nis bi­ja iz­lemts, Itā­li­ja ie­sais­tī­jās ka­rā. Spā­ni­ja ar Fran­ko priekš­ga­lā vis­pār at­tei­cās pie­da­lī­ties ka­rā Hit­le­ra pus­ē. Mu­so­li­ni mei­ta vēl ta­gad Itā­li­jā va­da fa­šis­tis­ko par­ti­ju. Ko­mū­nis­ti ir pas­trā­dā­ju­ši daudz lie­lā­kus no­zie­gu­mus ne­kā fa­šis­ti, to­mēr kā la­mu vārds «ko­mū­nists» tik­pat gan­drīz ne­maz ne­tiek lie­tots. Kā­di tad ir boļ­še­vi­ku (ko­mū­nis­tu) 10 bauš­ļi:

1. Tev būs kal­pot Mar­ksam, Ļe­ņi­nam un Sta­ļi­nam un klau­sīt vi­ņu mā­cī­bām kā augst­āka­jam li­ku­mam.

2. Tev būs no­liegt Die­vu un ap­ka­rot re­li­ģi­ju.

3. Tev ne­būs pat­stā­vī­gi do­māt, ru­nāt un dar­bo­ties.

4. Tev būs ie­nīst vi­sus tos, kas nav ko­mū­nis­ti.

5. Tev būs svē­tīt pa­dom­ju svēt­die­nas, bet pā­rē­jās strā­dāt.

6. Tev ne­būs go­dāt ne sa­vu tē­vu, ne sa­vu mā­ti, ja vi­ņi nav ti­cī­gi ko­mū­nis­ti.

7. Pa­sau­les re­vo­lū­ci­jas vār­dā tev būs no­kaut vi­sus ko­mū­nis­tu pre­ti­nie­kus.

8. Tev būs no­nie­vāt un no­liegt kris­tī­gās mo­rā­les un ti­ku­mī­bas prin­ci­pus.

9. Tev būs no­dot ne­pa­tie­su lie­cī­bu par vi­siem ko­mū­nis­ma un re­vo­lū­ci­jas pre­ti­nie­kiem.

10. Tev būs ie­kā­rot, zagt un na­ci­ona­li­zēt vi­su to, kas pie­der ta­vam tu­vā­kam – ko­mū­nis­tam.

Ir lie­la at­šķi­rī­ba starp ko­mū­nis­tu un fa­šis­tu bauš­ļiem, tā­pēc pie­lī­dzi­nāt fa­šis­mu ko­mū­nis­mam ir ne­ko­rek­ti.

1917.–1921. ga­dos Pa­dom­ju Sa­vie­nī­bā no­nā­vē­ja vie­nu mil­jo­nu cil­vē­ku ga­dā, neie­skai­tot tos, ku­ri kri­ta pil­so­ņu ka­rā. Sar­ka­nā te­ro­ra upu­rus bi­ja ie­spē­jams ti­kai ap­mē­ram ap­rē­ķi­nāt. Pēc Kron­šta­tes ne­mie­ru ap­spie­ša­nas 1921. ga­dā no­šā­va 5000 mat­ro­žus. Kad ko­mū­nis­ti ie­ņē­ma Kri­mu, trīs mē­ne­šu lai­kā tie no­nā­vē­ja ne ma­zāk kā 50 000 (pēc ci­tām zi­ņām 120 000) ļau­žu un­gā­ru ko­mi­sā­ra Be­la Ku­na va­dī­bā. Pro­fe­sors Sa­ro­le­a min se­ko­jo­šus skait­ļus: no­nā­vē­ti 28 bīs­ka­pi, 1219 ga­rīdz­nie­ki, 6000 pro­fe­so­ru un sko­lo­tā­ju, 9000 ār­stu, 54 000 virs­nie­ku, 260 000 ka­reiv­ju, 70 000 po­li­ci­jas ie­rēd­ņu, 12 950 muiž­nie­ku, 355 000 in­te­li­ģen­tu, 193 290 strād­nie­ku, 815 000 zem­nie­ku (The Scot­sman, 1923. g. no­vem­brī, Nr. 7. Ķo­mi­na–Ruļ, 3. augus­tā 1923. g.), par vi­dē­jo skai­tu ga­dā pie­ņem 1 500 000. «Mēs iz­nī­ci­nām ne­vis in­di­vī­dus, bet pil­so­nī­bu kā šķi­ru. Iz­mek­lē­ša­nā ne­mek­lē­jat no­zie­dzī­gas rī­cī­bas pie­rā­dī­ju­mus, ne­klau­sie­ties ap­sū­dzē­to iz­tei­cie­nos. Vi­ņu lik­te­nis iz­šķirts ar pie­de­rī­bu pie zi­nā­mas šķi­ras, ar vi­ņa audzi­nā­ša­nu. Tā ir sar­ka­nā te­ro­ra bū­tī­ba.» Šie ir vār­di, ku­rus tei­cis Lā­cis, viens no sar­ka­nā te­ro­ra va­do­ņiem. (Skat. lie­li­nie­ku ofi­ci­ālo laik­rak­stu «Kras­nij te­ror» 1918. gada 1.novembrī.). Piec­u ga­du lai­kā (1901. – 1905.) uz nā­vi no­tie­sā­ja 95 per­so­nas. 1923. gada mai­jā uz nā­vi no­tie­sā­ja 2370 per­so­nas.

Sar­ka­nais mē­ris jau sen bū­tu iz­nī­ci­nāts, ja ne­bū­tu gu­vis rie­tu­mu val­stu at­bal­stu. Boļ­še­vi­ku re­vo­lū­ci­ja Krie­vi­jā bi­ja no­zie­dzī­ga un ne­li­ku­mī­ga. No sā­ku­ma ka­pi­tā­lis­tis­kā pa­sau­le Pa­dom­ju Krie­vi­jai pie­tei­ca bo­iko­tu. Ja tas bū­tu tur­pi­nā­jies il­gāk, tad ko­mū­nis­tu ie­kār­ta sa­bruk­tu pa­ti no se­vis. Pa­sau­lē ne­bū­tu no­slep­ka­vo­ti tik daudzi cil­vē­ki.

Kad sā­kās ne­pma­ņu lai­ki, ko­mū­nis­tu va­do­ņi sa­rau­sa mil­jo­niem rub­ļu lie­las ba­gā­tī­bas. Krei­so ko­mū­nis­tu iz­mek­lē­ša­nas ko­mi­si­ja no­skaid­ro­ja, ka vis­ba­gā­tā­kie vī­ri, ku­riem vis­lie­lā­kie ie­nā­ku­mi, ir Troc­kis, Zi­nov­jevs, Ra­deks, Ka­me­ņevs, Kra­sins, Dzer­žin­skis u.c. «Kras­na­ja ga­ze­ta» 1922. ga­dā zi­ņo­ja, ka ak­ci­ju sa­bied­rī­bai, ku­ras va­dī­tājs un līdz­da­līb­nieks ir Troc­kis, bi­ju­ši vai­rā­ki mil­jo­ni zel­ta rub­ļu lie­li ie­nā­ku­mi. Tre­šās in­ter­na­ci­onā­les re­vī­zi­jas ko­mi­si­jas iz­mek­lē­ša­nā no­skaid­rots, ka Zi­nov­jevs un Ra­deks ne­esot no­rē­ķi­nā­ju­šies par 3 000 000 zel­ta rub­ļu. Vai tie, ku­ri cī­nī­jās Spā­ni­jā, zi­nā­ja, par kā­diem va­do­ņiem vi­ņi no­li­ka sa­vas gal­vas? Fran­ko at­tei­ca Hit­le­ram pie­da­lī­ties ka­rā, tā­pat Itā­li­jā Mu­so­li­ni (ti­kai pa­šās bei­gās, kad ka­ra iz­nā­kums jau bi­ja skaid­ri re­dzams), jo vi­ņi uz­stā­dī­ja Hit­le­ram neiz­pil­dā­mas pra­sī­bas pēc ie­ro­čiem un ka­ra ma­te­ri­āliem. Ru­nā par fa­šis­ma at­dzim­ša­nu da­žās val­stīs, bet dau­dziem nav skaidrs, kas tas fa­šisms tāds ir. To gan lie­to vie­tā un ne­vie­tā, sa­gro­zī­tā vei­dā. Vai ir pa­rei­zi, ka fa­šis­ti ir vi­si tie, ku­ri nav ko­mū­nis­ti?

R. Ē. Sel­ķi­mons
Avots: http://latvietis.lv/index.cgi?action=7&id=1882

Atslegas vārdi: vēsture2537, polītika3025, kustība3, komunisms0, fašisms0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (5)

JĀNIS D. 26. mar 2013. 15:51

protams tur tikai ir trinīsi nacisms, fašisms, un komunisms

Ledija J. 23. feb 2013. 23:57

Ir divas lielvalstis,kuras segu nemitigi rauj,katrs uz savu pusi.Reali  vinas ir baigie traucekli citiem uz zemes.Jo vinu savstarpeja nezeliga cina par apbrunosanos ir jau parspejusi visas robezas.Ta ka velna diditi vini raus naudu uz citu cilveku nelaimem un plesas del varas. Padomijas laikos dzivoja Kremla kungi ,bet tagad uzdzivo Briesele kungi. Vieniga starpiba,ka padomijas gados tik kalji nelava balaustities un lielities ar sazagto  naudu.Tas ari viss,mana skatijuma.

Dzēsts profils 19. feb 2013. 09:35

  Ne tikai, kapitālisti arī!

Arvils S. 17. feb 2013. 21:42

Nu šaja gadījienā,anarhija kārtibas mate.Tik  kam un kur????????????
P.S.Es pievienojos folklorai:Mes sitīsim tos utainaios ar vien un vēlāk zili pelēkos ar vien,ar vien! Tema tāda,ne par vieniemne par otriem,bet par  saldējumu ar riekstiem....

raimonds v. 17. feb 2013. 11:30

kā tad piemēram nēģeris var būt komūnists

Autorizācija

Ienākt