... Butovas poligonā bija izveidots ar koka žogu apjozts un dzeloņdrātīm nostiprināts vairāk nekā 5ha liels laukums. Līdz 3m dziļās un puskilometru garās mehanizēti izraktajās tranšejās cits virs cita kārtām aprakti nošautie. Ap 25 tūkstoši nevainīgo.
«Latviešu operācija» jeb «Latviešu saraksts». Jau 1933. gada martā bija sākta materiālu vākšana apsūdzībai Ļeņingradas latviešu nacionālā centra lietā. Šo dokumentu mapi atrada Rīgas čekā kara sākumā un materiāli tika publicēti laikrakstā «Tēvija» 1944. gada 2. septembrī.
Kamēr represijas vēl nebija kļuvušas masveidīgas, upurus parasti apraka kapsētās. Maskavā tas notika apmēram 10 kapsētās un pēc līķu kremācijas – Donas krematorijas kapsētā, kopīgā kapā.
1937. gada 23. novembrī NKVD priekšnieks N. Ježovs telegrafiski pieprasīja NKVD nodaļām visās PSRS republikās 48 stundu laikā sniegt ziņas par visām latviešu organizācijām, biedrībām, iestādēm. Bija jānorāda precīza latviešu «koncentrēšanās punktu dislokācija», kā arī jāsagatavo to aresti.
1937. gada 30. novembrī parakstīta pavēle Nr. 49990, pēc kuras 3. decembrī ar valstisku vērienu un zvērisku nežēlību sākās «Latviešu operācija». Ar to tika pielikts punkts latviešu nacionālās kultūras kopšanai Padomju Savienībā. Tika likvidētas latviešu skolas, biedrības, klubi, teātri, iznīcinātas grāmatas un periodika, nonāvēti tūkstošiem (70 tūkst.) nevainīgu cilvēku. Bija apdraudēta tā latviešu tautas atzara turpmākā fiziskā pastāvēšana.
1938. gada 3. februārī Butovā bedres malā nostādīja un nošāva 229 latviešus. To starp arī jauniešus un sievietes. Bērnu liktenis bija bērnu nami un pārkrievošana. Pēc komunisma standartiem, ko vadīja ideoloģija, ko diktēja PSRS politpārvaldē virsroku ņēmušie ebreju izcelsmes karjeristi.
«Komunarkas» kapu laukos apbedīti līdz 14 tūkstošiem upuru. Slepkavošana turpinājās arī nākamos gados. 1941. gada 16. oktobrī, kad vācieši bija pienākuši bīstami tuvu Maskavai, «Komunarkā» nošāva simtiem cilvēku. To starpā arī baigā gada upurus, 15 Latvijas armijas ģenerāļus un virsniekus – Ž. Bahu, R. Ceplīti, A. Dalbergu, A. Danebergu, I. Iedānu, R. Kļaviņu, R. Klinsaku, A. Kristovski, A. Krustiņu, K. Lejiņu, V. Spandegu un citus. Tur dus arī noslepkavotais Latvijas vēstnieks Padomju Savienībā F. Kociņš un citi diplomāti.
Rūpīgi izplānotā un precīzi realizētā nacionālā operācija pret latviešiem 1937. un 1938. gadā, bija vērsta pret tautu, kuras etniskā izcelsme saistīta ar valsti PSRS pierobežā.
Vērtējot trīsdesmito gadu politiku sarkanajā Krievijā: kādi spēki strādāja valsts iekšienē, lai atbrīvotos no latviešu inteliģences un birokrātijas? Tolaik taču latviešu profesionālie speciālisti strādāja gan Krievijas izlūkdienestos, gan vadīja armiju (J. Vācietis, E. Bērziņš, augsta ranga karavadonis R. Eidemanis). 1937. gada 11. jūnijā notika paraugprāva pret šiem «militārajiem sazvērniekiem». Tās laikā jau nepārprotami ieskanējās nacionālais akcents.
Tā droši vien bija tālredzīga politika – atbrīvoties no latviešu intelekta sarkanajā Krievijā, jo tuvojās Otrais pasaules karš. Staļins un viņa berijas laikam baidījās, ka nenoslepkavotie latviešu militāristi nepiekritīs okupēt Latviju, ka, sākoties karam, latvieši var neklausīt Staļina stulbajām pavēlēm.
Vēsture liecina, ka starp Pirmo un Otro pasaules karu un pēc tam, latvieši ir pirmie masveidā vajāti un iznīcināti. Arī pēc kara latviešus atklāti iznīcināja.
Varbūt latvieši uz zemeslodes kādam traucē dzīvot un izplesties?
A. Auziņš
Avots:
Zinatnes pamati-Vesture.CIP-administracijai.
Ne vienus vien latviešus iznīcināja, bet kam tagad traucē latvieši, ja ne pašiem latviešu kangariem.
Mazs bērniņš krustcelēs...
latvietim latvietis...
Mans zināšanu līmenis ir zems,bet šausmīgo Staļinismu nedaudz atceros,okšķeru Rīgā pēc kara bija ļoti daudz.Dzīvokļi bija pustukši, kuri ātri pildījās ar iebraucējiem (no drupām atjaunot dzimto Krieviju ne katrs vēlējās ),tika veidoti. komunālie dzīvokļi .Uzreiz bija jāzin krievu valoda,citādi tu kļuvi par buržuāzisko nacionalistu.
tad jau drīzāk es ticētu,ka tas kāds lāsts,bet vēl ticamāk,ka vienkārši sagadīšanās.