Политра чувств.

20. feb 2013. 20:05

Ночью проснусь от кошмара,
Приснится, что 'нас' больше нет!
Закрою глаза и представлю лицо.
Видев лишь раз, я помню его.
Затем я вспомню ошибки
И медленно, но верно пойму,
Я просто напросто не сплю!
Как жаль, мы смыли краски чувств с политры,
Теперь она пуста.
Вот только забралась ведь в душу капля
И сердце обожгла.

Atslegas vārdi: dzeja18356

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (5)

Leonora t. 21. feb 2013. 07:55

Gabrovietis ieiet restorānā,piesauc viesmīli un iespiež tam rokā naudu.
Oficiants laipns kā izsmerēts piedāvā:
-Vai gribat pasūtīt galdiņu?
Gabrovietis atbild:=-Nē,bet pēc stundām trīm,kad nākšu šurp ar dāmu,jums jaapgalvo,ka brīvu vietu nav!

Jekaterina K. 20. feb 2013. 21:30

paldies

Guna a. 20. feb 2013. 21:28

Dzeju pēc iespējas jācenšas lasīt oriģinālvalodā ...,   skaisti !   

Jekaterina K. 20. feb 2013. 21:09

Atvainojiet, visu dzejoli partulkot nemaku.

Vilnis S. 20. feb 2013. 20:44

Ko Tu teici?

Autorizācija

Ienākt