Kas dziļi sirdī man...

26. feb 2013. 21:28

Aiziešu šodien uz baznīcu,
Nē, ne to, kas aiz mājas stūra tepat,
Bet to, kas dziļi sirdī man celta,
Ar Dievu parunāt - Par šo un to, par dzīvi...
Un attiecībām mūsu, kā katru dienu.

Teiksiet - ''Tā nav labi, jāiet tikai lūgt?''
Man nav ko lūgt, jo viss jau ir dots,
Ja nemāku paņemt, nav vainīgs Dievs,
Tikai paša aklums, un vēl varbūt lepnība mana.

Bet zini - ''Varu palūgt par Tevi'',
Lai atverot acis iemāca noliekties zemu,
Tad kļūsi liels un labāks mazliet,
Mācēsi mīlēt, ne tikai sevi, bet arī otru mazliet.

Vai gribi - atvēršu durvis baznīcai savai,
Ne tai, kas aiz mājas stūra tepat,
Bet tai, kas dziļi sirdī man celta,
Kur vienmēr ar Dievu parunāt var -
Par šo un to, par dzīvi...

Atslegas vārdi: dzeja18371

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (6)

Dzēsts profils 28. feb 2013. 15:26

arturs s. 28. feb 2013. 08:58

  Ļoti skaisti!

Leonora t. 27. feb 2013. 06:43

Mīlēt sevi un citus,ne katram izdodas,jo tā ir īstā māksla un tikai smalkjūtīgais to spēj.

savsem k. 26. feb 2013. 21:38

Senos laikos baznīciņas uz pamatiem nemaz nebūvēja - pameta zem pakšiem akmeņus , un lieta darīta - ej un meditē vesels  

art o. 26. feb 2013. 21:36

... nu ko tad  - ar pamatiem vai švaki ???

savsem k. 26. feb 2013. 21:31

Mana baznīca nedaudz uz sāna nošķiebusies - kā īst Pizas tornis miniatūrā ...

Autorizācija

Ienākt