Un negribas vairs dzīvot tālāk,
Tā gribas dzīvot atpakaļ.
Skan vārdi bālāk, arvien bālāk...
Un negribas vairs dzīvot tālāk.
Bet noiet kaut kur klusu malā,
Tur, kur no miltiem graudus maļ...
Kā negribas vairs dzīvot tālāk,
Bet gribas dzīvot atpakaļ.
Imants Ziedonis
Atslegas vārdi: Dzīve38617
Tragiska doma.Ta parasti dara glevuli.Laigan citi uzskata ka vini ir specigi.........................
Lai viegla dzimtās zemes smilts mūsu dižgaram .
Dzīve nav skrejceļš,kur var pagriezties un skriet uz pretējo pusi.
Noliecu galvu dziļā cieņā ..
No baltā taureņa mēs dzimuši,
pie baltā taureņa mēs atgriežamies.
-Kukainīt,re, kā saule spīd!
I.Ziedonis.
nekāda depresija...vienkārši, cik var dragāt tikai uz priekšu vien, uz priekšu vien, skats jau pilns ar visu ko redzētu, ka vairs nevar nekā jauna sakatīt/izšķirt...tad nu padzīvo pa vecam/atpakaļ, lai var sākt atkal kaut ko jaunu gribēt...
..
Un kāds ar atdauzītu cirvi,
Ar trulu cirvi dienas tēš,
Un dīvains apnicības velniņš
Uz spožām gardīnstangām sēž.
Un it ne velna nevar saprast,
Kāpēc uz loga puķes zied,
Kāpēc no rītiem vajag celties
Un kāpēc vajag gulēt iet.
/Imants Ziedonis.Bez mīlestības nedzīvojiet/
"Kastaņu sveču laikā atnāca taurenis un prasīja, kam šīs pilis pieder. Es teicu: tās ir pavasara pilis un drīz varbūt nodegs.
Nu, teica taurenis, kamēr nedeg, mēs tur padzīvosim. Es teicu: bet, kad nodegs, paliks tikai pelni.
Nu, teica taurenis, visas tās krāsas uz mūsu spārniem — tie jau arī ir tikai pelni no pilīm, kas nodegušas."
(Imants Ziedonis)
tev asas skujas gribu dāvināt
un savas kājas neapautas basas.
re, Dievs par mani smejas katru gad'
kad liek pēc lietus saukt un dzert no rasas.
sāp viena auss,
no saules viņa sāp,
ko es te katru saules rietu klausos.
un tuksneši uz manas mēles kāpj
un mutē kāpj,
un sadeg vārdos sausos.
bet es tev aku gribu dāvināt.
tur apakšā tek ūdens dziļā maiņa
un tajā ir no Raiņa kaut kas klāt
viens piliens
pārējais viss ne no Raiņa
ko tev lai dāvinu?
nekā man nav
tā smalkā skaņa, kas mums cauri skanēs
tik vien man ir
kad apkārt smagums stāv
tik liels, ka pats es nevaru to panest.
Mums paliek - Dzejnieka vārdu smalkā skaņa , kas mums cauri skanēs... , ilgi vēl pēc viņa ...
...tā gan
Katram mums reizēm ši doma prātā ienāk...kalngariņ.
Mācēt ievērot pareizo distanci....tas ne visiem dots,Ilona.
Kam lemta satikšanās-tie satiksies....lai vai kur, Guna.
Es nežēlojos.
Dzīvi jāņem smejot.
Tik, cik tā iemirdzas.
Kā garāmejot..........tā tikai I.Ziedonis māk pateikt !
...Neskriet taisni jūrā, nebrist ziedā, nekāpt cita dvēselē, bet iet tuvu līdzās, apiet apkārt, palikt tuvu.../Imants Ziedonis/
rīt mēs netiksimies
parīt netiksimies
satiksimies varbūt mūžībā
kamēr satikšanās spēks nav rimies
neiznāks mums satikties nekā
nebīsties par to ko sirds te bijās
sapratīsimies kā dievi prot
nebeidzama mīlestība vijās
tūkstošgadēs atkal uzplaukstot
kad tu vairs par mani nedomāsi
bijusi jau tūkstoš pasaulēs
Ēģiptē kaut kur ar dzērvju kāsi
negaidīti satiksimies mēs
kaut kur Šanhajā vai piramīdās
citās būtnēs pārdzimuši jau
satiekoties zināsim tūlītās
vienam mums bez otra dzīves nav
/Imants Ziedonis/
...reizem ..domaju mums visiem sie vardi pas...
Perfekts depresijas raksturojums!