Vai tik tas nav šī gadsimta iecienīts teiciens - liec man mieru? Tas, ka to skandina vīrieši, nav nekas jauns - viņiem vienmēr svarīgi, ka kāds nemiera cēlājs neaizbaida nomakšķerējamo zivi. Sieviešu mūžīgais - man jāskrien strādāt, priecājies par skaistu laiku ir pielīdzināms tam liec man mieru.
Liec man mieru un esam, kur esam. Vieni pārmet, ka raugāmies Krievijas virzienā, citi - ka raugāmies Amerikas virzienā. Tikai te lēnām un klusi ienāk ķīnieši, par kuriem tie paši pārmetēji slepus atklāti priecājas. Globalizācija taču.
Repše aicina gudriem cilvēkiem pierakstīt idejas, lai valsts atplauktu, neaizmirstot atgādināt, ka pret  Barontēvu arī bija tādi, kas izturējās skeptiski. Esot jāapvieno gudrie prāti. Tikai - tie gudrie prāti jau izšķīduši. Paši vien gudri izšķīdinājuši. Ir, ir te palikuši nedaudzi gudrie prāti - lai sagrābtu miljonus, ar muļķību nepietiek. Gudram prātam jābūt.
Gudrs prāts tikai  priekš sevis  var iztikt bez godīguma, atklātuma. Tās ir tādas ekstras, par kuru trūkumu parasts cilvēks nesūdzas. Tikai tiem aicinātājiem uz gudrību pašiem to nav.