Pirmoreiz. Ne par sex. Par žurnālistikas lietām

20. mar 2013. 17:43

Laiks rit. Viss notiek. Arī - mainās.
   TV Panorāmas dzimšanas diena pagājusi. Pirmajā pavasara dienā saulīte arī uzspīdēja.
   Ar ž-ku tā un citādi esmu saistīta ne 55 gadus, kādus 35 vai drusku vairāk gan. Gerdu TV Panorāmā ieraudzīju pie Tiviļtantes ( lai viņai un viņas meitai vieglas smiltis, mums pašiem TV kaste toreiz vēl nebija, bet pie Tiviļtantes gājām skatīties daiļslidošanu, tad jau arī Panorāmu redzējām, Kenedija bēres...) Tā kā varu teikt, ka Panorāmai vairāk vai mazāk esmu sekojusi līdzi tos garos 55 gadus (par tiem pašiem pirmajiem jau mazs bērns neko daudz neatceras, pietiek ar Gerdu).
   Panorāmas jublejas dienā noskatījos dokumentālo filmu par Panorāmas laikiem. Grūti, skaisti, sarežģīti, forši. Tikai - paspēju ieraudzīt arī Lembi (viņš rēgojas visur un vienmēr, cik viņš maksā par savu rādīšanu), Šleseru gan neredzēju, būšu slikti skatījusies.
   Vai Panorāma izturēs vēl nākamo pusgadsimtu? Mēs to nezinām. Var gadīties, ka zina tie, kas vadīs TV ( lai kā tā saucas, bet, manuprāt, ja maizes cepšanas kompāniju vada cilvēks, kas nav izcepis nevienu maizes kukuli, tad viss vai nu piedeg vai paliek jēls)
   Ko nu es par citiem. Lai tie citi tiek paši galā. Man pašai arī tādi brīnumi gadījušies, kas nekad agrāk nav piedzīvoti. Vecumā arī kas gadās pirmo reizi. Mani paaicināja taisīt kādu avīzi. Aizgāju uz pirmo sapulci. Tur mani "stādīja priekšā" ar - esmu atradusi avīzes taisītāju. Es - es avīzi netaisīšu, palīdzēšu to veidot. Ķēros pie darba - pirmajās nedēļās tapa vairāki gabaliņi. Tikai - par tiem nav teikts- der, neder, īsāk, garāk, galveno maini... Viens bez teikšanas it kā būšot jaunajā izdevumā. Nekad, pat jaunībā neesmu bijusi daudz un garrakstītāja, bet redaktors vienmēr ir norādījis uz kaut kādām nepilnībām. Tagad rakstu pat vairāk nekā agrāk, es gan tikai pati zinu, ka visi gabaliņi ir tikai tas, ko normāli sauc par melnrakstiem. Kļūdas lai labo korektori (kuru nav).
   Par to pirmo reizi. Runā, ka esot sievietes, kas nevainību zaudē gados 70 - 80. Pēc tam pašām esot žēl, ka nevarot nomirt nevainīgas. Hm. Neprašas un nezinātāji šodien ir lieli noteicēji. noteikuši, ka esam tur, kur esam.

Atslegas vārdi: tā ir559

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Nav komentāru

Autorizācija

Ienākt