...p'ardomas...
31. mar 2013. 00:53
Vakarkrēsla tik cieši sāk vīt ;
Pār nakti, reibdamas, zvaigznes krīt -
It kā gribēdamas pasacīt :
Tevī pati mīlestība mīt.
Zinu - Tu vari man piezvanīt :
"Mīļā, gaidi mani, bet, ne rīt.
Gribu Tevi savās skavās vīt...
To varu tik vārdos pasacīt."
Mīļais, mīli mani, bet, ne rīt;
Gribu ātrāk Tevi ieraudzīt...
Pār nakti, reibdamas, zvaigznes krīt -
Neko nav iespējams izmainīt.
Un, pat ja arī nebūs tas rīt, -
Var ceriņos laimi atpazīt.
Ja reiz Tevī mīlestība mīt -
Ir sapņi, kurus vērts pagaidīt.
/Sandra Grīnberga/
Atslegas vārdi: dz ī ve1
Komentāri (4)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
iveta i. 6. apr 2013. 23:18b'ed'igi...Ingrida Xx,lab'ak tom'er triis X triis m'u'zus... nek'a pie'nemt to ko nev'elamies.
Dzēsts profils
31. mar 2013. 11:42Zemenes ziemā...nesteidzini...tās kā Tulpes pāragri izdzītas Nelaikā...-plāns Ledus pār dīķi pārvilcies mānīgs--- jau!- slidināties Eju?!
Guna a. 31. mar 2013. 11:31Ja reiz Tevī mīlestība mīt -
Ir sapņi, kurus vērts pagaidīt.
Ingrida X. 31. mar 2013. 09:12atvaino-
gaidīt TO, ko vēlamies sagaidīt,
var trīs mūžus un arī pēc tam..
......................................................
nevēloties pieņemt to, ko nevēlamies pieņemt,
varam palikt trīs x trīs mūžus.. vienas. Tā gan.