Sonja...tas ir ticības jautājums  
Vai cilvēks tic, ka apbērēts un kapos guļ viņa mīļotais cilvēks...vai arī apzinās, ka tur tiek apraktas tikai mirstīgās atliekas...

smuki.

loti pareizi vardi labak pat pateikt nevar ja nu kads dzejnieks.atbilst manai butibai.

Atvaino!Mums abiem viena sape-atraitnis...

Nu jā, temats tiešām dikti sensitīvs.. Par to, ka dzīvam cilvēkam reizēm nesanāk veltīt uzmanību- jā, ir tā, dzīves ritms ir ļoti straujš, uzdevumu un darāmā- ļoti daudz. Un ir jau arī tā labā sajūta- ka cilvēks ir, tālu , vel tālāk, sasniedzams ar moderno tehnoloģiju starpniecību - bet - viņš ir. Tikko vairs viņa nav- paliek tukšums.
Par kapu kultūru un nozīmi- nu tur man mazliet nesapas ar autores domu.. Gan sakopšana, gan puķu aiznešana, gan vispār- kāda nekāda darīšana - nu nav zīmēšanās, vai izrādīšanās.. vismaz- ne vienmēr . Personīgi man visi tuvākie - jau ir tur, un turēt kārtībā kapavietu- nu tā ir goda lieta, cieņa , kā nu es vairs to varu izrādīt saviem mīļajiem.. puķes, arī sveces--- tas ir ciemakukulis, kad eju  apraudzīt , parunāties ar savējiem.Nu kaut kā tā.

Ineta....nu ja ka doma bija- veltīsim vairāk laiku dzīvajiem
Bet tēma slidena....
Kapu kults pie mums ,tā globāli ņemot, ir nesen...baznīcas rosināts 18.gadsimtā.
Sensenos laikos arī mūsu teritorijā  līķi tika dedzināti ! Un vēljoprojām viedi ļauži zin teikt,ka tā ir vispareizākā metode kā tikt vaļā no atlikušās čaulas.bet nu labi- nerunāsim par tik specifiskām lietām

Kaut kā  saruna no Gitas ierosmes vairāk veltīt laiku un novērtēt draugus, kamēr dzīvi..vairāk uzmanība pārslēdzās uz kapu tradīcijām ...
Kultūras ir tik dažādas, tapat ka zināšanas un prieksstati par dzīvi pēc ķermeņa nāves.
Latvieši no senseniem laikiem kopj kapus, jo  tuvie radini glabāti zem zemes, pie kam, ka secināts no petījumiem, sākotnēji pat nevis atsevišķos kapiņos, bet tieši zem mājas klona(grīdas), jo dzīvi palikušie uzskatīja, ka dzīveslaikā mīļie par viņiem rūpējās, sargāja, mīlēja, tātad arī pēc ķermeņa sastingšanas paliek kāda neredzama enerģija, kas turpinās par saviem tuviniekiem gādāt, viņus pasargās no ļaunuma. Nu diez vai mūsu tautiešiem būtu pieņemams indusu rituāls pusapdegušu radagabalu peldinasana upē..tā drīzak tiktu uztverta kā līķa apgānīšana.

...vai...-tavuprāt -bij domāts

Guna ....sirds sadeg mirdzēdama...I.Ziedonis kā vienmēr māk pateikt!

Anton   ....vienmēr šausminājušas runas,kad cilvēks panopietnam raudulīgā balsī saka-mani jau neviens kapos nenāks apciemot! Kā vēl mūsdienās var būt tāda izpratne par ...

Elva...tad tavukārt- tibetieši vai indusi ir tautas bez kultūras?

Par tautas kultūru spriež pēc tās kapu kultūras , tā ka īsti nepiekritīšu autorei.

T.E.I.C.A.M.A     I.Z.P.R.A.T.N.E
----------------------------------------------------------
Pašiem mirušajiem, kapi vispār nav vajadzīgi un kapi neko tāpat labu nedara, tikai piesārņo planētu ar sliktu enerģiju un atņem laiku dzīvajiem, pluss vēl veicina skumjas un apmāna cilvēkus it kā tur būtu dvēsele.... Nevienam mirušajam arī nevajag ceremonija un neviens mirušais negrib, lai dzīvie raud.

Ļoti nepareizi ir kremētos pelnus ierakt zemē, tais pašos kaspos-preškam? Pelni ir jāizkaisa jūrā un jāiztais prazņiks trim dienām, lai visi var papriecāties :D

Uz lavenā ošo kapa rakstīts ""nekad nav dzimis un nekad nav miris tikai apciemojis planētu zeme no tāda un tāda laika lidz tādam un tādam laikam.""
Man ir dziļas aizdomas, ka OŠO iepriekšējā reinkarnācija bija G. I. Gurdžijevs

Sadeg kad brīnumsvecīte - cilvēka dzīve ..., paliek tikai čaula - dvēseles apvalks , kad aizlidojusi tā ...
Vai nav jocīgi kkur - godināt tukšu iesaiņojumu ?  
Priecājies par svecīti , sildies tās staros - kamēr tā dzīva , kamēr - MIRDZ !  
Sildi citus ar svecītes savas - gaišumu un siltumu...

Paldies, Gita!   

Lauma   
Pievienojos 100% katram tavam vārdam!
Nav ko vairot negatīvismu-drausmīga aura kapos!
Kurš ir atmiņās-tas ir dzīvs! Un atmiņā būsim tiem,ar kuriem kopā dzīviem esot daudz būts un smiets un diets. ..un arī puspudu sāls apēsts!

..es nezinu, varbūt, nepareizi domāju, bet gribētu..lai mani kremētu un pelnus pa vēju.. pļāvās ..mežā, vai jūrā..Kaut kā tā..Aiziet nebūtībā.Negribu lai manu čaulu-ķermeni apēd tārpi..un taisa daiļdārzu kapu vietā...Es neko nesaku..Latvijā ir izkopta kapu kultūra ..visa cieņa.. Un tradīcijas ir tradīcijas..Un savu tuvinieku kapus kopju tāpat..

lABI BUTU JA VISI TA RUPETOS PAR AIZGAJEIEM....................

Ineta- tāpēc jau es saku....vairāk par kapvietu pušķošanu neizteikšos,lai kādu neapvainotu   katram savs!
Manī nekad nav bijusi vēlme pastaigātis pa kapiem-ir tādi,kas mīl ar skumju grimasi klīst pa kapiem atceroties aizgājušos....pati atceros kā mana vecmamma 2x nedēļā gāja laistīt un puķes mainīt un viņa burtiski staroja,kad kāds pateica- jūs nu gan mīlat savu nelaiķi,kapiņš kā izstādē vienmēr!
Jā- rudenī lapas novākt, pavasarī sakritušos zarus utt...tas pats par sevi...

Skarlet...es tiktiešām nevēlos, lai mani radinieki un draugi savu brīvo laiku iztērētu uz mana kapa puķu klēpjus liekot!
labāk lai viņi biežāk tagad ar mani satiekas ...tad man nekad prātā neienāks jau  Tai Pusē esot,ka mani aizmirsuši . ..

Laikam dzīvē jau tā ir.