svētdienas pārdomas...

7. apr 2013. 10:00

Lielākoties mani neuzrunā šāda tipa vārsmas...bet šorīt Agneses Veldres doma bija kā punkts uz i...
Pēc sarunas ar paziņu ,kas pažēlojās,ka labprāt jau gribētos piedalīties viņai piedāvātajā draugu pasākumā , bet diemžēl nesanāks....jāiet uz kapiņiem,neesot tur būts jau divas nedēļas- pūķītes jāaiznesot draudzenei un radiniekiem!

Mēs nesam puķes,kapus kopjam,
Ar rakstiem smilšu grēdas pošam.
Visapkārt stādam dzīvžogus,
Un godinām mēs mirušos.

Bet dzīvam esot, aizmirstam,
Mums laika nav pat zvanam.
Mēs esam kaut kā aizmirsuši,
Kāpēc mēs esam dzimuši.



Mēs varam laiku atrast kapiem,
Un puķes dāvāt apēst tārpiem,
Bet ,mīlestība vajadzīga dzīvajiem,
Atradīsim laiku aizbraukt pie mīļajiem.

Lai nebūtu ,tad pašam žēl,
Ka neuzspēju,ir jau par vēl'...
Ak,būsim lūdzu saudzīgi,
Un laiku izmantosim taupīgi.

Atslegas vārdi: Dzīve38617

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (32)

Ineta L. 7. apr 2013. 10:32

Gita, Tavs aicinaājums visnotaļ atbalstāms
Tikai tas vispārinājums, ka pušķošana ir tikai izrādīšanās, ...nav tiesa, kam tas ir meditācijas sastāvdaļa, kam atbrīvošanās no nakts murgiem... ir dažādi iemesli, ne tikai izrādīšanās.

Dzēsts profils 7. apr 2013. 10:30

Ziedi vajadzīgi ne tikai dzīvajiem, tā domāju es,varbūt tiem,kas vairs nav vairs starp mums tie vajadzīgi vēl vairāk, kā mums.Kurš grib,lai viņu aizmirst,domāju,ka neviens

Gita i. 7. apr 2013. 10:28

Ineta...jā, paliek aizgājējs ar mums -domās un atmiņās!
Tā kapu pušķošana ir tikai izrādīšanās citiem un tiem citiem savukārt apspspriešanas tēma-re kā kapiņš pamests, kā paraka tā aizmirsa...uttt

Labi-miers! Es vairāk ne vārda par šo kapu tēmu,lai kādu neaizvainotu
katrs dara tā kā viņam sirdsapziņa liek!

Es tik šorīt aizdomājos par to- cik dzīve ir tomēr īsa...var pienākt arī brīdis ,kad neviens vairs neaicina uz kopēju tusiņu...nu tāda doma bija...
Tā kā- izmantosim mums doto laiku...kad mūs vēlas satikt...kad esam  veseli...utt

Gita i. 7. apr 2013. 10:22

Nu tieši tā, Lauma!
Domās jau tāpat esam kopā ar aizgājušajiem....bet mums jau tas kapu kults iegājies un bieži vien ar domu- jāizpušķo kapiņš ,lai visi redz,ka nav aizmirsts! uzsvars uz- lai visi redz...

Ineta L. 7. apr 2013. 10:21

Aizgajis cilvēks atmiņas taču paliek, līdz ar to tā saiknes saglabāšana svarīga pašam kapu kopējam.
Par tiem atpūtas vai izklaizu piedāvājumiem... No manu draugu vērojumiem, esmu secinajusi, ka katram ir nepieciešams dažāds laiks, lai atsauktos aicinajumam, kas uzreiz ir gatavs visu mest pie malas, kam vajadzīgas vairakas dienas, lai "nobriestu", kam paris nedēļas.... Neplānoti pasākumi daļu izsit no līdzsvara, un nekāda patīkama efekta nav.
Protams, Tev piekrītu, ka bieži savus draugus un radus mēs novērtējam, kad miruši, viss zudis

Dzēsts profils 7. apr 2013. 10:18

...Gluži manas domas..reiz kaut kad es arī  par kaut ko līdzīgu savā blogā rakstīju.. Ziedi vajadzīgi dzīvajiem..

Gita i. 7. apr 2013. 10:13

Cilvēks mēdz aizmirst,ja nekad nevar zināt, kad kuru satiekam pēdējoreiz...
Ka laiks ir daudz-tā ir tikai ilūzija!
Tad kāda jēga pēc tam,kad cilvēks aizgājis ,it kā atdot parādu....tas taču nav iepējams, tas cilvēks ir prom jau   Toties blakus vienmēr ir kāds,kam vajadzīgs tieši tava klātbūtne reāli tagad un šodien un piedevām vēl- tevi aicina, sauc, gaida!!!

Ineta L. 7. apr 2013. 10:07

Taisnība jau ir, ka tos, kas blakus mēs dažkārt atstājam lielākā novārtā, neka aizgājušo atdusas  vietu...bet ir tā, ka tas brauciens uz kapiem tiek planots iepriekš, lai ir piemēroti laikapstākļi, gaišais dienas laiks, piemērots transports, utt.Un , iespējams, ka tieši tas, ka neaizej uz kapiem, liek naktī slikti gulēt.

Gita i. 7. apr 2013. 10:06

...mobilajiem zvanekļiem jau mēdz uznākt "vajadzīgajā" brīdī  ...NEzona

Vasilijs P. 7. apr 2013. 10:04

Tadel man zvana tikai kritiskas situacijas-kad uz darbu jaiet-pogas varetu nedarboties...

Gita i. 7. apr 2013. 10:03

...vai ne?...un tad vēl tās daudzās spaidāmās pogas!!!..

Vasilijs P. 7. apr 2013. 10:02

Telefons ir loti sarezgita sistema-divi vadi...

Autorizācija

Ienākt