Jau padsmit gadus zinu, ka lasīt melnu uz balta drukāto man ir kaitīgi. Viena vecene (pieklājīgāk būtu jāsaka - sieviete gados) pirms vairākiem gadiem teica - avīzes jālasa, lai zinātu, kas notiek. Es gan nekad neesmu lasījusi līdzjūtības, viņa no tām uzzina, kas notiek...
   Izrādās kaitīgi ir arī iziet no mājas, pagalma. Ne tāpēc, ka vakar nomocījos vienkārši ejot, jo biju uzvilkusi vecos augstpapēžu (nieka 5 centimetri) zābakus.  Redzēju atkal to, ko neredz tie, kas pārvietojas glaunos limuzīnos, bet "pārstāv tautas balsi". Mani no personīgās automašīnas "izdzina" viens piedzēries autovadītājs, bet vai tie "tautas balss pārstāvji" nevarētu labprātīgi pārsēsties vismaz sabiedriskajā tansportlīdzeklī, kurš vēl kaut kā kursē. Tad redzētu, ka no kustošā sniega apakšas parādās pagājušā gada siena ķīpas (tās, plastmasas apvalkā), kuras govis, ja arī būtu saglabājušās, diezin vai tagad ēstu. Varbūt varētu saskatīt, ka pie veikala, kuram remonts beidzies pirms gada vai diviem, ārpusē rakumi saglabājušies, nav novākti. Jautāt kāpēc, ir muļķīgi. Pie mums saka, ka viss iet uz augšu, ir labi. Man tikai liekas, kas viss brūk un jūk, paliek tikai sliktāk. Ja draudzenei, kūciņas pērkot, veikaliņā izdodas ieraudzīt vienīgi pavisam vecas sievas, ja tie daži jaunieši, kuri pagādās ceļā, skaļi spēj izbļaut teikumus, kuros vairākumā hu, bļe un citi "skaistumi"?  Tikai brūk un jūk. Braucot ar limuzīnu nevar redzēt, ka daudzām mājām, dzīvokļiem logi ir bez aizkariem.  Neredzamās žalūzijas ir glaunajās mājās, vecās, brūkošās būtu vismaz aizkari, tikai laikam jau nav, kam tos vajag.
   Saeimiešiem esot jauns pienākums - apmeklēt Dziesmu svētkus. Varbūt kāds politehnologs varētu izdomāt citu jaunu pienākumu - fiziski pastrādāt vides uzkopšanas labā. Viņi gan prot un var tikai runāt un runāt. Lai jau runā Saeimas iekšienē. Runāšanas, partiju savstarpējo cīņu rezultātus "ēd" pati tauta, vēlētāji. Lai jau ir laimīgi, paši to izvēlējušies.