Es pārnākšu, kad ziedēs balti ķirši
Zem kājām sabirs baltu ziedu kalns.
Virs galvas bērzi auklēs debess zilgmi
Un baltas vizbulītes mežā saplūkt ļauts.
Es pārnākšu, kad jāņu vainags ziedos
Un ozolzari meijās izsmaržos.
Un Līgo naktī ugunskurs kad liesmos,
No griezes pļavā dziesmu aizņemšos.
Es pārnākšu, kad ziedēs zilie virši
Un saujā sabirs pīlādžogu sārts.
Kad dzērvju pāris purvā dziedās dziesmu
Par manu mūžu šūpulis kur kārts.
Es pārnākšu, kad ledusrozes ziedēs
Un dzimtais pagalms baltā sniegā grims.
Ar jaunu satikšanos Draugi mani priecēs
Un mīlestības Gaismā dzeja dzims.
Es pārnākšu, kad ķirši…virši…sniegs…
…kad jāņuzāles līgosies kā mežs.
Un ceru- Dzimtā zeme tomēr piedos
Par to, ka saucu savu to kas svešs.
Anita Zvaigzne