Es sēdu zem ziedošām aprikozēm
un pārdodu sapņus –
baltus kā mākoņu zīds,
dzidrus kā avota tērci.
Pērciet! Pērciet!
Bet visi iet garām un galvas groza.
Viņi domā, ka esmu traks,
jo man nav sapņus kur likt.
Bet varbūt viņu maks
ir kļuvis tik plāns
kā ozona slānis?
Pērciet! Pērciet!
Es pārdodu tos saujām –
par vienu mīļu vārdu.
Bet viņi iet garām un taujā
pēc tomātu mērces.
Man ir tikai sapņi,
un tie ir svēti.
Pērciet! Pērciet!
Es pārdošu tos lēti –
par smaidu.
Par vienu smaidu
zem ziedošām aprikozēm.
/Alfrēds Krūklis/
Atslegas vārdi: Dzīve38617
Tikai iemīlējušies smaida tāpat vien..
...gribu apskaut, samīļot....ja ne gluži visu, tad- pusi no puspasaules gan..
Iemīlējusies???.... varbūt.
Nujā , Tev taisnība , Gita , ja skatās to - šādā kontekstā ...
Tā varētu teikt arī iemīlējies cilvēks , kurš grib apskaut , samīļot visu PASAULI !!!!!! savā pāriplūstošajā mīlestībā ...
Guntar ..jā, ņem no manis visu- man nav žēl (c)
Guna......tu saki,ka te kā tai dziesmā- nāc un pērc manu sirdi,es to pārdodu lēti nudien?
Man jau liekas ,ka te runa ne par mīlu ierastā nozīmē...
Cilvēks ir ar mieru atdot visdārgāko no sevis- lai tikai kāds ieinteresētos,lai kādam būtu vajadzīgs!
Un tā pirkšana ne burtiskā nozīmē, tāda pat kā samaksa- tak jau smaidos un vārdos ,ne latos...
Es gan savus sapņus nepārdotu ne par kādu cenu,jo tie ir mani un kas gan cilvēks ir bez sapņiem.Galvenais,ka sapņus tiecas piepildīt,bet citu izdomas grūti notušēt.
Dzejolis jauks !
Tikai ..., vai Sapņus var pārdot , pirkt ? Mandomāt , var tikai aicināt kādu Sapnī savā - līdzi nākt...
Ja,ja,persiki uz kazam.Taka kas to var zinat.Ja dzejolisi ik pabridim uzrodas.Lai veicas.