Kādi tik prātam neaptverami hobiji nav. Tikai, kurš hobijs patiesi ir sirdslieta? Var jau gadīties, ka retajam  abi šie vārdi apvienojas, nodarbojoties ar sev patīkamo. Vai katrā hobijā ir iekšā arī cilvēka paša sirds? Diezin vai. Ja, piemēram, dziedāšana koros būtu īsta sirdslieta, tad Dziesmu svētki pavisam mierīgi varētu iztikt bez iepriekšējās reklāmas un ažiotāžas ap biļešu iegādi uz tiem. saeimas deputātiem esot pienākums apmeklēt Dziesmu svētkus. Nu tad lai apmeklē, kāpēc taisa cirku pirms apmeklēšanas?  Dzert ir slikti, kaitīgi. Aizliegt Dziesmu svētkos alu varbūt ir tas pats, kas aizliegt sieru Jāņos vai Līgo vakarā.
Visādi semināri tik organizēti tikai profesionāļiem. To, kādi profesionāļi visās jomā ir politikāņi, mēs redzam. Un kāpēc profesionālim vispār nepieciešams seminārs un lekcijas, ja jau viņš tāpat ir profesionālis? Semināru organizēšana organizētājiem ir hobijs vai algots darbs? Sirds nav ne vienā, ne otrā gadījumā "pievienota". Varbūt pavisam vienkārši - visi neprofesionāļi jau aizbraukuši no šīs bēdu lejas, palikuši tikai profesionāļi un skaistums, kuru bez sirds arī nemaz nevar ieraudzīt. Lai to saskatītu, gaida, ka Brisele piešķirs kādu latu.