Sāksim ar to, ka cilvēks nemainās, tikai - šādos vai tādos apstāklos- viņam spilgtak izpaužas tās īpašības, kas nu tajā situācijā ir vispiemērotākās( vismaz- cilvēkaprāt)Tātad- ja cilvēkam ir pieņemami bijis ko sastrādāt kādā situācijā, tad , atkārtojoties  tiem apstākļiem, vai- esot līdzīgai situācijai- viņš uzvedīsies tāpat kā iepriekš.
Pat, ja cilvēks priekš sevis būs izlēmis, ka nevēlas vairs atkārtoti nokļūt cietumā, tas vēl nenozīmē, ka viņš  būs mainījis savu domāšanu arī visā pārējā un - pārtapis par likumus ievērojošu un cienošu indivīdu. Drīzāk- viņš darīs to, ko darīja iepriekš, tikai- viņaprāt- gudrāk- tā lai nepieķer.. un ja pieķers, tad izvēlēsies kādu kardinālu risinājumu... Nevajag   nedz pataisīt  bijušos ieslodzītos par tādiem cietējiem, kuriem neviens nedod iespēju izmainīt dzīvesveidu, nedz arī romantizēt visu padarīšanu...

Uz laiku Izolēts no sabiedrības brīvi rīkoties, atgriežas kā no Skolas, samācījies jaunus knifus...vienīgā cerība, ka viņam tur neklējās jauki un negribēs vairs atgriezties.
Ne visi tādi sēž cietumos...tikai tie, kam nepaveicās- notvēra. Vai arī piesedzot kādu afēru- nolemj vienu iesādināt, kā mierinājumu kliedzošajai sabiedrībai- bet vilciens- ripo tālāk...ar atkabinātu pēdējo vagonu.

Varbūt vispirms jāpadomā par likuma paklausīgajiem,kas arī dzīvo sliktos apstākļos,īpaši pensionāri-tak lielai daļai nav bijusi iespēja kautko uzkrāt,tagad jaizstiepj no pensijas līdz pensijai.Un liekas tas norvēģu slepkava Breivīks-dzīvo labākos apstākļos kā citi redzējuši-slepkava -mūža ieslodzījums-bet vēl izvirza pretenzijas.Manuprāt vispirms jārūpējas par bērniem bērnunamos,par cilvekiem pansionātos,lai patreizējais franču projekta pansionāts -par 600 latiem mēnesī būtu piejams visiem,kam tas nepieciešams,lai pensionārs arī savā vidē varētu dzīvot bet nevis eksistēt,lai invaliditātes pensijas būtu adekvātas

Smaga tēma...