Šodien sagribējās mazliet pakavēties atmiņās.Klausoties Bad Boys Blue nāk atmiņā mūsu pirmā mašīnīte-408 moskvičš.Izbraukājām pus Latvijas ar gaišzilo auto.Un tā ir un paliek pati mīļākā mašīnīte,neskatoties uz to,ka pēc tam bija džipi.Braukt ar sev mīļu cilvēku blakus,klausoties šos muziķus un priecāties par dzīvi.Tikai tagad apzinos,cik tobrīd biju laimīga.
Atslegas vārdi: Dzīve38617
Kuku,tad Tu esi viegli pagrūžams.Tā sakot,kompāniju cilvēks.
Oki doki,tad Tu būsi strādājis kopā ar manu tēvu.80 gadu beigās benzīns bija zelta vērts.
Skaista sieviete.Tev tiešām paveicies.
Es nekāpju , ja mani uz viņiem neuzgrūž ..
Tikai nezin kāpēc kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem.
..Mairit..es atkal 80...tajos mucam benzinu pardevu pa leto...stradaju ATU..par soferi uz ZIL-154......kapec nesatikamies...
Sliktās vislabāk atmiņā turās ... refleksu līmenī
Kuku,kam tīšām skriet sliktās atmiņās iekšā?
oki doki,benzīns bija deficīts.Bargu naudu maksājām smagajiem.
Nuja .. bet jāvairās no tā ,kas dara nelaimīgu
....ja, tani laika es braucu ar UAZ-452 kravas...benzins bija lets...
Kuku,nekad nevajag vairīties no tā,kas Tevi kaut brīdi padara laimīgu.
oki doki,mēs bijām lepni,jo jauniem cilvēkiem reti kad bija mašīna.Un vislabākais bija dīvāniņš.
Virtuālās pasaules realitātē ...
Kuku,vari saukt kā gribi,bet dzirdot šos mūziķus es vienmēr būšu tur.
...tad gulta nelikas par šauru...un masina par lenu...
Tā ir tikai ilūzija
Kuku,atceroties joprojām esmu.
Oki doki,reizēm atmiņas palīdz virzīties tālāk.
Biji ... tas nu vairs neskaitās