Viltus saule . Brīžos , kad  dvēselē uznāk krēslas stunda , to mēdz sajaukt ar sauli  - īsto ..., nesaprotot  , ka mūsu ilūziju tā - viltus saule.
Viltus nesilda - saules ..., vien aizejot , sirdīs atstāj asu savas aukstās gaismas šķembu , vienmēr ieduras kas , dvēselē - krēslo kad...

... kas ilūzijas ir mūsu -
viltus saules ,
kad dvēselei salst ...
..................................
lūpas Viņa -
meles !
tās Viņas kļūst -
karameles ,
ar kaisles kad vēju
atnāk Viņš spēji ,
pāri augstajai Viņas -
nekad vairs !!
sienai ...
aiz sienas tās -
viena...viena... viena ...
negrib vairs kura ,
aiz savas sienas -
būt viena ...
        /Guna anuG/