Ogas ēdienos
Patiesībā par ogām dēvētās ēdienu sastāvdaļas ir gatavotas no kukurūzas sīrupa un pārtikas krāsvielām, kā arī garšas pastiprinātājiem un konservantiem.
Tādējādi tiek panākta ogu gabaliņiem raksturīgā konsistence, savukārt neskaitāmās ķīmiskās vielas tiek apzīmētas ar vien speciālistiem zināmiem terminiem vai slēptas, informējot, ka "ēdiens satur ogu daļiņas".
Nereti pārtikas ražotāju krāpniecība sniedzas vēl soli tālāk - kombinējot dabiskas ogas ar mākslīgi radītajām, noteikto ēdienu ražojošais uzņēmums tiek pasargāts no atbildības par pircēju maldināšanu, jo tajā no tiesas atrodamas arī dabiskas ogas.

Burgeru gaļa
Lai nodrošinātu veselībai bīstamu baktēriju nenokļūšanu gaļā, tādējādi inficējot klientus un kaitējot uzņēmuma tēlam, ātro uzkodu ražotāji izmanto samērā inovatīvu veidu, kā parūpēties par burgeros izmantotās gaļas kvalitāti.
Burgeriem paredzētās gaļas kotletes tiek ievietotas īpašās kamerās, ievērojamā daudzumā apstrādājot tās ar amonjaka gāzi, kas iznīcina baktērijas. Šādu ražošanas procesu apstiprinājuši arī gadījumi, kad ātro uzkodu ēstuvju klienti savu pasūtījumu atgriež, lūdzot atpakaļ naudu, ēdiena neparastā aromāta dēļ.
Apelsīnu sula
Tiek deklarēts, ka tās sastāvā nav konservantu un sulā esošie vitamīni pielīdzināmi dabiski spiesta dzēriena sastāvam.
Patiesībā tetrapakās tirgotā apelsīnu sula nereti veikala plauktā var būt stāvējusi pat gadiem, kā arī nav noslēpums, ka dažādu ražotāju pārdotais dzēriens gandrīz vienmēr garšo vienādi, neraugoties uz to šķietami dažādo pieeju sulas ražošanā.
Apelsīnu sulas ražošanas process aizsākas ar sulas izspiešanu no augļiem, kas  arī ir vienīgais normālais  solis dzēriena pagatavošanā. Pēc sulas izspiešanas tā tiek glabāta īpašās cisternās, no kurām tiek pilnībā izsūkts skābeklis.
Tādējādi tiek radīta sulas spēja nesarūgt un  cisternā vai iepakojumā atrasties krietnu laika posmu, bet zauē savu dabisko garšu un smaržu. Tādēļ sulai pievieno tās pašas mākslīgās smaržvielas, kas tiek izmantotas parfimērijā, nodrošinot dzērienam atbilstošu krāsu un aromātu.

Miltu vietā
Neskaitāmu pārtikas produktu sastāvam ekonomisku apsvērumu dēļ tiek pievienota celuloze, tā veidojot ēdiena struktūru un aizstājot dārgākas izejvielas, piemēram, miltus un olas. Tāpat tā atsevišķos pētījumos konstatēta arī ekoloģiskās pārtikas sastāvā, jo ēdiena ražotājiem, balstoties celulozes izcelsmē, ir tiesības to dēvēt par dabisku vielu.....
Jāpiebilst, ka celulozei nav ne mazākās saistības ar pārtiku un tās sastāvā nav cilvēka organismam vērtīgu uzturvielu. Tā ēdienu ražošanā tiek izmantota vien kā tehnisks risinājums ērtības un finansiāla izdevīguma labad.

Ja par burgeriem un sulām jau  bija aizdomas,ka  muļķības stāsta par to dabiskumu...tad par celulozi miltu vietā- tas priekš manis bij kas jauns!

Nu ko- beidzot ir rasta atbilde uz jautājumu....nu kā  ievestie cepumi (sveramie!),kas vesti ar neskaitāmiem transportlīdzekļiem pāri puspasaulei, var maksāt tik lēti !!! ...kas tajos sabāzts,ja maksā mazliet  pāri  1 Ls/kg....