... izpleš spārnus vasariņa -
saulaināk ! krāsaināk ! smaržīgāk !
pļavās smaržīgās nāc zust -
pirms par sienu šamās kļūst ...
savā mežā biju es -
naktsvijoles apciemot ,
dienasvidū siesta tām -
naktīs nāk ar smaržu burt ...
saulainā tur noriņā ,
nosarkušiem vaidziņiem ,
vasarprieko viņas -
saldās ļoooti !! zemenītes ...
baltas smiltis , jūra zila -
saulīt ->> visus apbrūnina !
neaizmirsti mērcēt ciskas ,
pakausīti saulei slēpt !
samirkušas sirsniņas
draudzīgi uz auklas kārsim -
nāk lai vējiņš izžāvēt ,
sāļumiņu izvējot ...
- stāsti manim , Pēterīt ,
kas par ragu biksēs tev ?
draugam jautā Anniņa ,
- badīties , ai ! badīties -
tas grib un grib , un grib !!!!!!
/Guna anuG/
Atslegas vārdi: ar siltu elpu693
Tas ir labi , Kuku , jo Tu vasaro tur - ārā ! nevis neta pļaviņās ganies...
Es jau tāpat pie datora tikai gandrīz nakts tumsībā
Tieši tā , Kuku ! Un tāpēc - visi dara tā !
... datoriem brīvdienu lai laiks -
uhh ! kāds nu tiem sāksies kaifs !!!!!
ņem sevi kad pie rociņas
klavierētāji amigos - brašie -
dosies vasarot tie aši !
Katram ir savi labumi un trūkumi - parasti līdzsvarā .. tāpēc rezultāts 0
Ei nu ei , Kuku ! Tev , kā Kukū radiniekam , vajadzētu savsem citādi domāt ...
Es gan neesmu sajūsmā par šo gadalaiku ..un par visiem pārējiem arī
Jāāāā ..., zvaigžņu līst lieti , ūdeņi , ūdeņi - aicina , vilina , sauc !
Oiii ..., pa kādām zaļi ēnainam taciņām Max vasaro !
Vasarāaaaaaaaaaa..
Prieks par visiem , kuri vasaro !
Lai kkur nokļūtu , vispirms vnm ir - SLIEKSNIS jāpārkāpj .
Tie dažādi ir - baiļu ->sāpju ->nedrošības ->kautrības ->dusmu ..., arī -> sava slinkuma slieksnis ...
Viens solis un Tu jau - otrpus sliekšņa esi ! Va - sa - rā !
Klejodama vasariņa zaļās pļavās lidinās...
Te tā iesēj zelta prieku...te tā atstāj savu asariņu...
Vēja dejai līdz tā skrej...taurenīša sapņojumam maigam...
Nakvijoles smaržā tvanojot...bites rāmā lidojumā saldo medu baudot...
Krāj tā sevī mīlestību...lai ar laimībiņu ziedētu ...katrā mirklī nodzīvotā sudrabaino lāsi sirdī lai tā sēj...
/Gunta-uguntiņa-/
...jā, visskaistākais laiks- līdz Jāņiem....pļavās
Shodien biju izmetis riksi gar "savu kanàlu",liidz pilsétas beigàm,palûkot platànas un laivas.Cilvéki skrien,brauc ar riteniem,kas gul zàlé,kas éd sviestmaizes,kursh siestà,turpat kanàlzàlé nokritis. Ir Vasara,driiz bûs Jàni!
Viņas izlīda no zemes tumsas
un virpuļojot pacēlās gaisā:
zelta dzirnaviņas zvīņotiem spārniem,
pasaku princeses ar brīnuma acīm,
ar pūkainām ķepiņām
un pūkainām galviņām,
snuķīšus un taustekļus atraisīdamas lidojumā.
Tonakt piedzima daudz dzeltenu taueņu
un basa,miegā satvīkusi meitene
iznira jūras krastā;
Tauriņi vijās pār viņu,
sēdās uz drānām,uz matiem
un kutināja vaigus,
bet meitene stāvēja apjukusi,laimīga,
neuzdrīkstēdamās viņus aizbaidīt,
stāvēja aizvērtām acīm
un smaidīja...
Nu kāpēc tu neatbrauci?-
viņa vēlāk man teica,
-tonakt piedzima tik daudz dzeltenu taureņu,
un bija tik brīnišķīgs rīts.
/Leonīds Čerevičņiks/
Manas vasaras smarža