Es eju pa smilšainu ceļu ;
Pēdu nospiedums paliek aiz manis ;
Cik daudz te ir gājuši ,
Skrējuši ,
Vilkušies ....
.... to neredzu ,
nejūtu,
bet zinu , ka daudz .
Ceļš sens -
/ Gadu desmitu desmitos /
Smilšu klāts ,
Lietus mērcēts ,
Vēju gludināts ....
... to jūtu un sajūtu
... Es eju ,
Pēdu nospiedums paliek ....
P. S : Kad gadās iet pa smilšainu ceļu , iegrimstu domās : cik daudz cilvēku te gājuši un iet .... kur paliek pēdu nospiedumi ... vai kaut kas no tā saglabājas .... vai arī manas pēdas kāds reiz jutīs ...?!
11.06. ''13
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Pēdu nospiedums smiltīs0
Jā, tāds nu mans ceļš!
Tavu pēdu nospiedumi- katrā tavā dzejolītī piepēdoti...pat ceļmalas zālē zvaniņi sakustas, kad noplīvo zilā kleita...no tā viņi- zili- bieži tevi redz- hameleoni.