Es pēdējā laikā esmu šokēta par sabiedrību un cilvēcības trūkumu tajā. Gribētos jautāt - kas notiek ar pasauli, un vai šajā planētā drīzāk šajā valstī vēl dzīvo cilvēki, es domāju, cilvēcīgi cilvēki?... Jo vairāk domāju par šo jautājumu un jo vairāk saskaros ar skarbo dzīves realitāti... jo vairāk tuvojos atbildei, lai cik cik skarba tā nebūtu, bet atbilde ir - nē! Runa ir darba meklētājiem un devējiem un strādājošajiem Latvijā , dzīvojošajiem Latvijā. Nesen lasīju rakstu, kas mani šokēja - Centrālās Statistikas pārvalde izrēķinājusi, ka cilvēkam mēnesī pilnīgi pietiek ar 177Ls, lai apmaksātu dzīves telpas īri, komunālos maksājumus, sabiedrisko transportu, apģērba iegādi un pat tā remontu (šūšanas pakalpojumu, apavu remonts), pārtika un vēl daudz citu lietu, izņēmums esot luksusa preces, alkohols un tabaka (pareizi jau ir jo esot jau jācīnās ar Latvijas alkoholiķiem un neveselīga dzīves veida piekritējiem, un nav ko svētkos dzer, ne dzimšanas dienās, ne Jaunā gada sagaidīšanas svētkos, jo dzirkstošs šampanietis pavadot gadu miju latvietim nepienākas - tā skaitītos luksusa prece). Tad man radās vēl viens jautājums. Bet bērni, arī ir cilvēki? Cik atceros vecāku pabalsts līdz bērna pilngadībai ik mēnesi ir līdz 10 latiem. Tad diviem cilvēkiem mēnesī pilnīgi pietiek ar 187 latiem?
Tiesībsargs: Minimālās darba algas palielināšanā līdz 303 latiem, valsts izvēlas nogaidošās nerisināšanas pieeju. (avots: http://nra.lv/latvija/87825-tiesibsargs-… Toties šajā laikā  tiek palielināti apkures rēķini par 60% , bet Centrālās Statistikas pārvalde šajā laikā domā, kāpēc Latvijā ir tik daudz parādu par dzīvokļiem, vai tiešām tauta ir palikusi tik nekaunīga un atļaujas nemaksāt par rēķiniem? Un tad tiek izgāzti tūkstoši, lai noskaidrotu, kāpēc liels vairums cilvēkus vairs nemaksā par rēķiniem un lielie vīri, kuri skaitās tautas kalpi, nesaprot.
Nesen skatoties darba piedāvājumus valsts nodarbinātības aģentūras mājas lapā, uzgāju darba sludinājumu - piedāvā darbu par pirmskolas bērnu vecuma audzinātāju, protams ar bakalaura grādu (kā zināms šādas izglītības iegūšana ir vērta dažos tūkstošos latu),  taču piedāvātā alga mani šokēja : 135-165 lati (nebija norādīts pirms vai pēc nodokļiem), kas ir zem, pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā, 177 latu iztikas minimuma. Tad, protams, vienmēr mani ir šokējusi darba devēju attieksme pret strādāt gribošiem cilvēkiem.
Pirmām kārtām visiem ir nepieciešams ideāls CV, ar valodu zināšanām , labām izglītībām , ideālu darba pieredzi, un, protams, sievietēm - labi izskatu. Kas ļauj šai anektotei, kas klīst draugiem.lv runā sadaļā, kļūt tiešām patiesai : "Latvijā visgrūtāk darbā iekārtoties sievietēm - visiem vajadzīgas 18 gadīgas meitenes, ar 30 gadu darba pieredzi,divām augstākajām un pieaugušiem bērniem... un labu izskatu, kas gatavas strādāt par minimālo algu."
Pētot darba sludinājumus, savlaik, ejot arī uz darba intervijām, secinu : Latvijā nav nekādu garantiju pat par minimālās algas saņemšanu, jo vismaz pārdošanas jomā (kas ir visvairāk piedāvātā profesija Latvijā, spriežot pēc sludinājumiem) daudzās vietās piedāvā strādāt pat bez stundu likmes, tikai strādāt no pārdotā procenta, bet ja neko nepārdod vismaz pietiekamā daudzumā, kur, starpcitu, procenti nav augsti, Tu neko nesaņem, un esi uz to laiku bijis melnais darba spēks, jo Tev nav pat garants saņemt minimālo algu. Turklāt pati esmu mēģinājusi pagājušajā gadā dažādus darbus, meklējusi gājusi uz intervijām, sanāca pētniecisks projekts. Daudzās vietās piedāvāja minimālo algu, bija vieta, kur piedāvāja lielāko daļu maksāt aploksnē, bet es zinu arī daudzu cilvēkus, kuri ir piekrituši šādi strādāt, lai tikai būtu darbs un saņemtu savus 200 latus mēnesī. Meklējot darbu saskāros arī ar nepatīkamu pieredzi, - izglītība, profesija, kur esi mācījies, tai nav nekādas nozīmes, ja nav darba pieredzes, bet neviens šo darba pieredzi arī nedod, jo neviens neņem darbā bez šādas darba pieredzes. Un, lai kā es vēlētos, lai kāds dod man pieredzi profesijā, ko esmu apguvusi, un, kuru mīlu, jāsamierinās vien ar skarbo realitāti, ka manai izglītībai nav nekādas jēgas, un ir augstākā vai tās nav, Tu esi vienlīdzīgs ar tiem cilvēkiem, kuriem tās nav, jo visiem tiek piedāvāta viena alga, kas ir zem vai mazliet virs iztikas minimuma. Turklāt arī sievietēm ar bērniem vai veselības problēmām, nav vietas pat darbos par minimālo, jo kuram gan vajadzīgs lētais darba spēks, kurš neierodas darbā?
Nesen lasīju rakstu, ka darba devēji sūdzas, ka cilvēki bez pieredzes vēlas nez kādu algu, un tas nekas, ka ir izglītība, iespējams pat divas augstākās, jo kā gan cilvēkam bez pieredzes nav kauna pieprasīt algu virs 200 latiem? Tiešām ,ak mēs nekaunīgā latviešu tauta, kura sūdzas, ka ir bezdarbs, kura sūdzas par mazajām algām, lai gan Centrālā Statistikas pārvalde taču ir izrēķinājusi, ka pilnībā pietiek ar 177 latiem mēnesī, ak mēs mantkārīgie nepateicīgie, un vēl atļaujamies nemaksāt rēķinus, un vēl pamest savu zemi, un zaudēt patriotismu. Kauns!

P.S. Atvainojos par ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdām.