Savā 35. gadu jubilejā no savas krustmāmiņas - pensionētas latviešu valodas un literatūras pasniedzējas saņēmu apsveikuma kartiņu ar šādu tekstu:
/S. Cveigs/
Cilvēka dzīve īsti sākas kopš tā brīža, kad viņš sāk pārdomāt savu rīcību un atbildēt par to.
Kristīn!
Kļūsti reiz par pieaugušu cilvēku!
Aija
Mīļie radi, draugi un paziņas! Ko man darīt, kā man būt?
Atslegas vārdi: dzīve38617, pārdomas691, nenopietni0, nopietni1
Un ja tas nesāk pārdomāt savu dzīvi līdz mūža galam,tad tam dzīve neiesākās nekad.
Ņem vērā šo ieteikumu, sliktāk no tā noteikti nebūs, Kristīn.
Hmm................... ja pat krustmāte tā saka ..
Pienaks bridis,kad klusi pieaugusi,vissam savs laiks.
jaklust par pieuguso.
ja no krustmātes, gan jau ir iemesls tādam vēlējumam, nevar teikt, ka visi padzīvojušie ir ar tukšu maisu apdauzīti:)
Pensionētai skolotājai galvā jau tuk, tuk.Ha! Man ar krustmāte pensionēta skolotāja, ar visādi brīnumi redzēti, dzirdēti dažbrīd. Visi vecāka gājuma cilvēki paliek ar savādākām īpašībām, nu skolotājiem patīk pamācīt visu laiku.
Kļūt par pieaugušo.
Lai nu tā būtu...
ne ......ewa saule
Xe xe xe - Evita Boze- viņa arī Eva Valtere
hobijs tads....zinat kas trubas otra gala sez......drikst
Interesanti no kurienes? Hmmm
vejs atputa........
Andra! Kā Tu zini?
Nē, nē, nē! Šodien mani nesveiciet! Dzimene man bija Jāņos.
Tad jau dzīve var beigties nemaz nesākoties ..
vinai cita menesi un cita diena ir dzimsanas diena
Ai, ko cepies, meitene kā odziņa!
Тридцать пять – баба ягодка, опять!