Viņa & Viņš
23. aug 2013. 13:00
Viņa necieš sniegu. Viņš to dievina.
Viņa bija sapņotāja. Viņš neticēja pasakām.
Viņa mīlēja debesis. Viņš teica, ka tas ir banāli.
Viņai patika sēdēt naktī uz sola un skatīties zvaigznēs. Viņš labāk skatījās Tv ekrānā.
Viņa domāja, ka viņš ir tas, kurš viņai vajadzīgs. Viņš uzskatīja viņu par mazu meiteni.
Viņai viņš bija viss. Viņam viņa bija kārtējā rotaļlieta.
Viņa skuma. Viņš ironiski smaidīja.
Viņa raudāja. Viņš klusēja.
Viņa cieta. Viņš tam nepievērsa uzmanību.
Viņa nogura, gribēja mainīties. Viņš domāja, ka viņa tam ir par vāju.
Viņa bija arvien tālāka no viņa. Viņš negribēja to atzīt.
Viņa gandrīz aizmirsa viņa vārdu. Viņš sāka biežak domāt par viņu.
Viņa mainījās.
Viņa nesēdēja naktī uz soliņa un nesapņoja, jo viņa domāja, ka tas ir bērnišķīgi.
Viņa vairs nesmējās, jo teica ka tas ir naivi.
Viņa iemīlēja auksto sniegu.
Viņa pārvērtās par tādu, kādu gribēja viņš.
Bet viņam pietrūka tās mazās, sapņainās meitenes ar mirdzošo smaidu un mīlošām acīm.
Viņa skatījās uz viņu ar domīgu skatienu.
Viņš saprata, ka viņa viņam ir pati svarīgākā.
Viņš gribēja viņu atgriezt.
Bet viņa vairs netic mīlestībai...
Komentāri (6)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
lietus l. 24. aug 2013. 01:41..taada nu ir dziives skola..
Ingrida X. 23. aug 2013. 18:49Zini- lai arī Tevis izteiktā doma, vārdiem citādākiem, protams, jau izteikta vairākkārt, tā tmr ir baigi dziļa. Negribas jau izplūst, kā bieži, bet- diez, vai īsi man sanāks..
...........
Jā, gadās, kad maināmies kāda konkrēta "Viņa" dēļ...ok. Bet- gadās arī tā, ka vnk, apjēdzot, ka šī ir mūsu vienīgā dzīve /es tgd neiediskutēšu ar tiem, kas tic tām citām/, pašas apzināti, un- ne jau "Viņa" dēļ! sevi laužam, lai- dzīvotu; kā jau Elita teica: Jā, dvēselīte tad paliek tā pati; tikai- zinot, ka to- to dvēselīti- jau praktiski nevajag nevienam, kļūstam tās, kas īstenībā nemaz neesam, līdz.....vispār aizmirstam: Kādas tad īsti esam???... protams, kā daudzas, joprojām neesmu zaudējusi sapni par Cilvēku, kam laba būšu tāda, kāda nu esmu- bērns, kas joprojām bieži sajūtas šausmīgi neaizsargāts un viens... /ja nāk smiekls- uz priekšu!/..un tas nebūt nav stāsts par princi zirgā baltā; ne tās ir vērtības, kuras alkstu.
Kurzemniece E. 23. aug 2013. 17:30.....bet viņa vairs netic........
Dzēsts profils
23. aug 2013. 16:21Pazaudēt sevi- tas ir briesmīgi..un beigās zūd ticība mīlestība.. Nu ko lai saka, gadās arī tā.
Elitá K. 23. aug 2013. 14:56Lai cik KRUTA Vinja palikusi,ja TIIRA Dveeseliite bija-Taa IR ,un pienaaks laiks-kad varees atkal skatiities zvaigznees un smaidiit.....,bet...DIVATAA!!!
Dzēsts profils
23. aug 2013. 13:16no otras puses...mainīties otra dēļ un pazaudēt sevī to mazo sapņaino meitene...žēl