Cik savādi rudeni sagaidīt

pie tukšiem vēju vārtiem

kas sētā klusi čīkst

par gaišo vasaru

kas paiet nemanot –

aiz vārtiem paliks tā

un arī augstās sētas,

kā pērnās ziemas sāpes

caur sirdi asiņo

ar sārtām sveces liesmām

tā rūgti maldinot…

man patīk visu atstāt

ko zaudēt neprotu

aiz saltiem ledus mūriem

ko kausēt vasarā…