Ir vakars vēls :
  Visapkārt trokšņi rimstas ,
   Un nogurusī calathea sārtos spārnus
   Logu rūtīm kļauj :
   Mans dators rūc kā dundurs siena pļavā -
     Viens pieklust ,
     Cits tik runāt sāk .....

        Mans miegs kā cukurzirnis ,
        No maisa ārā sprucis ,
        Jau ripot sāk uz durvju pusi .

            "' Ir vēls !
              Nāc atpakaļ ..... "'
              Es saucu,
               Skrienot viņam pakaļ.


                      ..."'. Lai ripo ! "'
                             Atskārstu es aši  ,
                             Jo zinu -
                             Durvis bultu bultām cieši aizslēgtas ....
                           .......................................
              
                 Es atkal atpakaļ pie  datoriņa eju ,
                         Ko dara miegs -
                            To nezinu tev sacīt .....
                                                        

26.08. "'13
/ S. Grasmane /