Tad, kad naktīs neguļas, tad, protams, domājas viskautkas..
Vakarvakarā, kā parasti, izvedu vienu Cilvēciņu pastaigā; parasti eju to ceļu, kas aizved līdz mežam- tas ir labs ceļš- nav daudz kalnu, un- vieglāk iet..
..nu vot.. un pretī, kā jau vakarus daudzus, nāca jauns, slaids Vīrietis, ar melnām brillēm un spieķi. Tāds.. lepni paceltu galvu.. man jau sen Viņš patīk, tās lepni paceltās galvas pēc.. un tāpēc, ka- neredzot to, ko redzam mēs, vnk iet, ik vakaru..
..un vēl- Vīrs, kas izbrauc savā ratiņkrēslā ik dienas /ne tajā, ar motoru/, vakar priecīgi pateica, ka šopēcpusdien, parasto 8km vietā, pieveicis 11...
..............................................................
Tad???? Par ko zūdīties mums???
Atslegas vārdi: novērtēt2
....zinu jau, ka Tev taisnība, bet...nu šausmīgi gribas spirināties pretī un apmanīt pašai sevi!!!! .. ka viss man ok; ka dzīve ir viens priecīgs lidojums; ka vsp- esmu laimes krekliņā uz šīs zemes ieradusies.....bla-bla-bla....nu tādā garā aizmālēt sevi ciet!!
....nu ja!!!- viss man IR ok; mana dzīve IR viens priecīgs lidojums; un- protams!- ka laimes krekliņā!
Katram savas problēmas visšausmīgākās - lai arī cik mazas būtu ..
... nē, es nemierinu sevi ar domu, ka kādam vēl sliktāk; tas nav tā... vnk- šie cilvēki- netiešā veidā- dažubrīd liek no cita rakursa paraudzīties uz savām tā šķietamajām trakākajām problēmām... kuras nebūt nav tik trakas:)
Mierināt sevi ar domu ka kādam vēl sliktāk ...nez , vai tas vīrs melnajās brillēs arī tā dara
....baigi forši uzjundoši, Nauri! Paldies!:)
Nu ja, ka grīdā!!!! Ko tad citu es te centos pateikt, sev un citiem???:D
Gāzi grīdā , Ingrīd !
....kāds nu es, kaķa klepus, malacis!?... vnk- ķepurojos, kā māku
Man šķiet- mazākā no mākslām- 'noiet dibenā'; un tad nu jārod, veidā k-kādā, tie mietiņi vai kas nu tur- aiz kuriem pieturēties...
Jo- dzīvot, atrasties TE- ir skaisti!!!!, lai vai nu tur- brīžam- šā vai tā....un- galvenais!!!!, manuprāt, neļauties citiem- raut dibenā... ai, baigā filozofe pa dzīvi nupat panesās no manis!
...Ingrīda.....malacis
Patiešām, Ingrīd, mums jānovērtē tas, kas mums ir..
....nu ja... nesen, Vienai Meietenei, rakstot privāti, atcerējos Karnegi vārdus, kurus, esot vēl pavisam jauniņa, patiešām pieliku sev pie spoguļa, kā ieteica viņš:
"Kad atkal žēl kļūst sevis un skaļi vaimanāju/ Tad atceros to puisi, kam nebija pat kāju." /apmēram tā/
Tāda daba-zūdītes
Nupat līst. Pamatīgi. Aizvakar vēl bija saule, dedzinoša- +30.
Kad līst, gribas mīlēties, ļoti.. pie atvērta loga..ar To, ar Kuru gribas..
Tātad?? Vienas iespējas- tmr- nav..
Bet???...:)