Ja mēs vienmēr klausītu sirdsapziņai-būtu izmiruši kā dinozauri.
Ar viņu jāmēģina sadzīvot.

Es gan ieklausos,lai tā pēc tam mani netirditu,kā nedomāju ar veselo saprātu par sekām.Nu vienīgi esmu skarba pret tiem,kuriem tā sirdsapziņa,kad,Dievs to dalījis cilvēkiem,kaut kur pa vienu kabatu iekrita,bet otro izkrita un tagad cilvēks nezin,kas tas par zvēru vispār ir.

Apgrieztais variants tomēr pieņemamāks ..

Nu kā naglai,pa galvu   Tā jau ar notiekās,kad neklausi sirdsapziņai   šamā kad saka ...vauuuu Forša meiča,gāz zemē un bučā nost    
Bēēt tad iejaucas tā stulbā galva    Trauslais dzimums zin,bet tu gāzīsi nost...Daiļais dzimums zin,bet tu ar savām bučām   un tad nu,tu ņem un paklausi–tai galvai   par ko arī vis mūž zāģē–tā sirsniņa  

Ar sirdsapziņu vajag draudzēties, tad visu var sarunāt.  

Katris dara ta ka,uzskata par pareizu.Un nekada sircdsabzina nepalidzes-ja tada visspar pastav..................

Protams neklausi  -- jo citādi mēnešiem ilgi strīdēsies ar galvu---jo tās abas nedraudzējas...!!!!  

Sirds ir tikai pumpis, kas ir apziņa un kur tā rodas, kas to lai zin.

..nu gan...kā tad cilvēks var dzīvot, neklausot savu sirdsapziņu???...
Mocīs tad, ja rīkosies pretēji tai!!!