Par attiecībām...

18. okt 2013. 09:41

...citāts no interneta dzīlēm   ....bet - cik patiess.....

Agrāk es domāju, ka pieliekot pūles, mācoties iemīlēt, ziedojot sevi, ir iespējams, agri vai vēlu, izveidot un uzturēt jebkuras attiecības.
Laikam ejot es tomēr sapratu, ka ir attiecības, kuras nav šo pūļu vērtas un tās mums nodara vairāk ļauna nekā laba. Mēģinājums ar "varu" rast saikni ar kādu, kurš nav mūsu "otrā puse," kura nesaskan ar mūsu mērķiem, vēlmēm un sapņiem ir destruktīvi.
Un kad mēs beidzot apzināmies šo negatīvo attiecību iespaidus uz mūsu dzīvi- pastāvīgo nogurumu, tukšumu, vilšanos un stresu; atrisinājums ir mīlestība!
Mīlestība pret sevi !
Ja tu sevi patiešām mīli, tu palaidīsi vaļā to, kas tev neder un tikai tad varēsi sākt iet tev zvaigznēs ierakstīto ceļu....

Atslegas vārdi: Dzīve38617

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (36)

Dana K. 19. okt 2013. 10:00

Viedi vārdi.

Gita i. 18. okt 2013. 21:47

...tas gan, Aļowa- žēl ka laiks izšķiests....

Aļoša R. 18. okt 2013. 21:35

Laba bloga tēma, Gita...
Piekritīwu Alisei....ka ir grūti, to izdarīt....ir nepieciewama iekwēja apņemwanās....bet tad, kad tas cilvēks patiesi zaudē cieņu Tavās acīs, to vairs neatgūss. Pienāk tāds mirklis, kad Tu to līdz ''kaulam'' saproti....un tad iestājas miers.....vienīgais ir žēl, ka Tu to nesaprati krietni agrāk....

Guna a. 18. okt 2013. 14:10

Šī  pasaule tika radīta mīlestībā - Mīlestībai ...    Mēs satiekam savā ceļā daudzus , kuri tur negadās tāpat vien , bet tiek sūtīti , lai mēs apgūtu šo aksiomu ...    

Dzēsts profils 18. okt 2013. 13:55

Ritai atkal uz kašķi velk....Anda patiesībā ir ļoti gudrs cilvēks...atrast otru tādu Tas, ka neuzķer viņas šifrēto domu , liecina tikai par Tevi kaut ko

Dzēsts profils 18. okt 2013. 13:41

Anda nelēkā, skaldi tālāk.Tu citiem domāšanu skaldi, ne malciņu uz bluķa.

Maija V. 18. okt 2013. 13:25

Un kā gan lai iemācās sevi un citus  mīlēt un cienīt,ja ne caur dzīves pieredzi,ko gūstam arī šādā ceļā

Leonora t. 18. okt 2013. 13:18

Lielāka daļa cilvēku zina,ka cilvēkiem ir iedzimta,instinktīva tieksme un spēja uz labvēlīgu saskarsmi.Un tikai deformēta saskarsme,konflikti traumē cilvēka psihi,izraisa specīgās negatīvās emocijas.Varbūt sakne meklējama šeit.Jo cilvēks ir iekārtots tā,ka pat nelabvēlīga saskarsme viņam ir vēlama,tajā viņš iegūst informāciju,kas saistīta ar izziņas procesu,lai cilvēks varētu sevi attistīt un socializēties.

Dzēsts profils 18. okt 2013. 12:36

ja es Mīlu kaut ko---kaut vai darīt   ...tā dedzīgi!!!...es patiesībā mīlu TO Sevī...nejau cirvja kātu, ko rākās turu, vai pašu cirvi...bet Patīk Skaldīt... un mīlu šo nodarbi...nejau elsoju nopūtās un ilgās pēc paša Cirvja....kurš kaut kur škunītī  

Dzēsts profils 18. okt 2013. 12:15

Tā ir vienmēr, kad sapulcējas zvirbuļu bars- mēs- pelēkie esam tie labie...jūs- citi Putni---P-hēeeee   

Vineta K. 18. okt 2013. 11:44

Nauko piebilst,ne atnemt.

Dzēsts profils 18. okt 2013. 11:15

Mjaaa....dziivee gadaas ljauni joki,ja MIILAM tikai sevi.

Aleksandrs V. 18. okt 2013. 11:07

Bet mēs paši esam vainīgi.....Nemākam būt savaldīgi un piekāpīgi !
Mani senču senči dzīvoja saticīgi un draudzīgi,tā arī dzīvoja visa apkārtne....Tā dzīvoja tauta līdz 1940 un 1949g,kad sakas deportācija,kad ienāca cittautieši,kuri uzspieda savu gribu un visu ko citu.
To saka mana meita,kura dzīvoja Jaunzelandē,kur cilvēki neslēdza ārējās durvis,neielauzās un nezaga,nebija vajadzības....Sabrūkot PSRS,PSRS iedzīvotāji izklīdz pa visu pasauli,kā rezultātā izjuta neķitrības attālīnās valstis....Tā ir audzināšana un cieņa vienam pret otru.To man izstāstīja meita,vairākus gadus atpakaļ.
Nezinu,kāda dzīve rit paradīzē,bet nevajag tālu skriet,te pat pat skandināvijā,dzīve rit daudz efektīgāk, jo nav tādu mankārīgo un neiecietīgo,katrs zina savu vietu ./

Dzēsts profils 18. okt 2013. 11:02

nam ir Divdesmit Septiņas Puses...visās sevi varat atpazīt, kā savu Otru....
Labiņie ...tik labiņi...

Sandris X. 18. okt 2013. 10:58

Mums ar sieviņu ir palaimējies - ar pirmo piegājienu    

Gita i. 18. okt 2013. 10:56

...vai...kas tad nekaitētu dzīvot ,ja cilvēki būtu cilvēciski un iecietīgi un saprotoši!
Tad jau uz Zemes paradīze būtu, Aleksandr  

Gita i. 18. okt 2013. 10:54

...jā- no savām kļūdām  iemācīsies!
Bet kā palaist vaļā to otro...to kas pats loabprātīgi nevēlas prom iet  
Laikam nesapratne ir tieši par to....
Viegli tad,kad jūti- šis cilvēks mani "gremdē" un es sarauju attiecības ,jo sevi mīlu tik ļoti ,ka novēlu sev jaukāku dzīvi!...bet ja partneris neliekas zinis -jo viņu apmierina viss...ko tad....kā tad var mīlēt sevi?- laikam tikai garīgi  
nu tāds man tas domgājiens pēc šī citāta izlasīšanas....

Aleksandrs V. 18. okt 2013. 10:52

Gita,mūsu pasaulīte sastāv no dažādiem cilvēkiem,kuriem ir savi viedokļi,savs audzināšanas stils un savas uztveres spējas......Bet pastāv viens vārds visiem - CILVĒCISKUMS !,kam vēlams būt piekāpīgam visādām situācijām.....Ja tas pats agresīvais,pats negatīvākais cilvēks noks vai nonāktu šausmīgā vai ļoti grūtā situācijā,bet tai mirklī atrastos labvēlīgs cilvēks,kas sniedz palīdzības roku,tad negatīvais pārvērstos par labvēlīgo...Mainītos par 100% vai par 180*, jo labdarība dot pozitīvās emocijas...Jā,ir arī izņēmumi no vēstures,kas ir pretējs teiktajam,ir arī tadi,kuri nemainās..Bet tie ir izņēmumi.ar ko jāsamierinās...Tāda ir tā dzīve.

Dzēsts profils 18. okt 2013. 10:46

No savām kļūdām jau arī mācās...ne tikai vadās pēc ieteikumiem un padomiem. uzsiti punu...nākošreiz tāda pati  kļūda negadīsies....savu mācību saņēmi

Gita i. 18. okt 2013. 10:43

...iecietība...tieši tā, Aleksandr!
Bet būs ļaudis kas teiks- esi bezrakstura vājš cilvēciņš ,ja samierināsies bez kaujas ,ja atlaidīsi, ja pieritīsi otra cilvēka piedāvātajam...

Autorizācija

Ienākt